«21.gadsimtā tehnoloģijas ir ikvienas jomas attīstības dzinējspēks. Tās ietekmē mūs šodien un ietekmēs Latvijas attīstību nākotnē. Mēs nedrīkstam apstāties pie jau sasniegtā. Ir jāturpina attīstīt inovāciju, radošuma un uzdrošināšanās kultūru visos līmeņos,» paudis Valsts prezidents Raimonds Vējonis Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē.
LIKTA aizvadījusi 19.gadskārto konferenci, kas norisinājās ceturtdien, 7.decembrī. Galvenā tēma – Latvija ceļā uz viedvalsti – datos balstīta pārvalde un ekonomika.
Konferences ietvaros notikušajā paneļdiskusijā tika runāts par digitālās transformācijas iespējām uzņēmumiem radīt globāli konkurētspējīgus produktus, sadarbības, eksperimentēšanas un valsts pārvaldes iesaistes nozīmīgumu, uzkrāto datu apjomu un tā pieaugumu, kā arī digitālo transformāciju finanšu jomā, kopumā analizējot datu ekonomikas izaicinājumus.
LIKTA prezidente Signe Bāliņa konferences plenārajā sesijā uzsvēra: «Datu nozīme digitālās transformācijas laikmetā tikai pieaugs – ne velti datus mūsdienās dēvē par «jauno naftu». Tas uzskatāmi parādās arī salīdzinot izmaiņas IKT jomas rādītājos – ja 2008.gadā e-pakalpojumus izmantoja 21% iedzīvotāju, tad 2017.gadā jau 70% iedzīvotāju. Portālā latvija.lv 2017.gadā reģistrēts 721 tūkstotis unikālo lietotāju, salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad tika reģistrēti 62 tūkstoši lietotāju. 80% iedzīvotāju 2016.gadā regulāri izmantojuši internetu, 2008.gadā tie bija tikai 60%.»
LMT prezidents Juris Binde uzsvēra, ka Latvijas ceļš uz viedvalsti aplūkojams gan no tehniskā, gan filozofiskā aspekta. «Viedvalsts ir tā koncepcija, uz kuru jābalsta Latvijas attīstība. Tā ir vienkārša, skaidri izprotama koncepcija. To varētu salīdzināt ar koku ar plašu zarojumu: attīstītu tautsaimniecību, spēcīgu tehnoloģiju infrastruktūru, gudriem un uzņēmīgiem Latvijas cilvēkiem, kuri spējuši mūsu valsti daudzos starptautiskos novērtējumos pacelt augstās pozīcijās.»
Vērtējot nākamā gada lielākos izaicinājums, SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa norādīja, ka datu pieejamība un to prasmīga analīze ir būtiska, lai uzņēmumi darbotos efektīvāk un spētu izpildīt normatīvajos aktos noteiktās prasības. «To var panākt ieviešot automatizētus IKT risinājumus. Tomēr līdztekus datu pieejamībai, aktuāls ir jautājums par persondatu aizsardzību.»
Viņasprāt, šobrīd sabiedrībai maz tiek skaidrots, ka pastāv ne tikai datu subjekta tiesības, bet ir virkne gadījumu, kad šo datu apstrāde ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības intereses – piemēram, valsts drošība, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, vispārpieejamas informācijas nodrošināšana no publiskiem reģistriem. «Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir, kā, ieviešot regulas prasības, organizācijas nepārspīlēs un atradīs šajā jautājumā samērīgu līdzsvaru.»
Savukārt Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa komentējusi, virzoties digitālās transformācijas ceļā, vissvarīgākais ir organizācijas kultūras un domāšanas maiņa, jo tehnoloģijas ir pieejamas un to pievienotā vērtība ir milzīga. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem datos balstīti digitālās transformācijas projekti varētu nest papildus līdz pat 2% no Eiropas kopējā IKP. «Labs digitālo pārmaiņu piemērs Latvijā ir Tieslietu ministrija, kur sākotnēji 100 darbiniekiem ieviesa modernu, mākoņpakalpojumos balstītu sadarbības vidi. Pārliecinoties, ka mākoņpakalpojumi ir piemēroti tieslietu sistēmas prasībām un vajadzībām, nu jau trīs ceturtdaļas darbinieku ir pārgājuši uz jauno darba vidi.»
To, ka uzkrāto datu apjoms ir būtiski pieaudzis un turpinās augt uzsvērusi AS RIX Technologies izpilddirektore Inguna Pede. «Mēs esam intensīvi digitalizējuši un uzkrājuši dokumentus. Pēdējo trīs gadu tendence ir bijusi centralizācija un vienota dokumentu aprite. Paturot prātā tēzi, ka cilvēks nav radīts liela apjoma datu apstrādei un analīzei, šeit tehnoloģijai ir jāstrādā cilvēka vietā un ir jāpalīdz pārvaldīt uzkrātos datus, sniedzot pievienoto vērtību un jēgu (sense) no šiem datiem.»
Ref: 225.000.103.3045