Pateicoties Eiropas Savienības (ES) maksājumiem un biogāzes invāzijai, zemes cena Latvijā turpinās augt un ar laiku varētu izlīdzināties ar cenu Eiropā, kur hektārs maksā vairākus desmitus tūkstošu eiro, prognozē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis.
Viņš norāda, ka patlaban labas lauksaimniecības zemes cena par hektāru sasniedz 4 000 latu. Turklāt augsta zemes cena esot ne tikai Zemgalē, bet arī daudzviet Latgalē, kur notiek aktīva saimnieciskā darbība. Tā, piemēram, Preiļu novadā tā sasniedzot pat 2 000 latu par hektāru.
«Zemes cena tuvākā pusgada laikā turpinās augt un ar laiku varētu panākt hektāra cenu – vairākus desmitus tūkstošu eiro – pārējā Eiropas Savienībā. Tikmēr cena, ko varētu atļauties maksāt vietējais zemnieks, būtu apmēram 500 lati. Ārkārtīgi slikti, ka zemes pārdošanas un arī nomas cenu ietekmē ES maksājumi. Jau pašreizējās diskusijas par tiešo maksājumu līmeņa kāpumu liek zemes iznomātājiem un pārdevējiem pārskatīt cenas uz augšu,» teic Cimermanis.
Viņaprāt, situācijas risinājums būtu saistīt ES tiešos maksājumus ar ražošanu un zemes īpašnieka dzīvesvietu.
«Otrs faktors, kas ceļ zemes cenas, ir biogāzes straujā invāzija. Tūkstošiem hektāru aramzemes, ko varētu izmantot pārtikas ražošanai, tiek novirzīti tehnisko kultūru audzēšanai. Būtu pienācis laiks pārskatīt valsts pārmēru labvēlīgo attieksmi pret «zaļās» enerģijas ražotājiem, jo īpaši tiem, kam pamatdarbība nav lauksaimniecības produkcijas ražošana tirgum,» atzīst LLKC vadītājs.
Viņš arī norāda, ka zemes apsaimniekošanu varētu veicināt pagājušajā nedēļā valdības pieņemtais nolikums par Valsts zemes fonda izveidi, kura rīcībā būs desmit miljoni latu zemes pirkšanai ar mērķi ierobežot zemes nonākšanu ārvalstnieku īpašumā. Tomēr ar fondu saistoties daudz neskaidrību.
«Šāda rīcība varētu veicināt zemes apsaimniekošanu. Tomēr ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Kas ar zemi notiks, kad tā pāries valsts īpašumā? Kas to apsaimniekos? Pašvaldība, AS Valsts nekustamie īpašumi, AS Latvijas Valsts meži? Kas kontrolēs, lai šī zeme tiktu apstrādāta? Ja līdz šim neviens attiecīgo zemi nav ņēmis nomā, rodas jautājums, kāpēc,» teic Cimermanis.
Viņaprāt, zemes fonda «darbināšanu» varētu pamācīties no Vācijas, kur ar zemes apsaimniekošanu saistītos jautājumus organizē pašvaldības.
«Tās runā ar saimniekiem, kuri vēlas pārdot savu zemi, un akceptē zemes pircējus. Šāda kārtība labi varētu strādāt arī Latvijā, tikai vajag šo lietu juridiski korekti sakārtot. Līdz šim teorētiski darbojas aizliegums ārvalstniekiem pārdot zemi, un to, iespējams, varētu pagarināt vēl par gadu. Tomēr likums tiek apiets. Ārzemnieks vienmēr atrod kādu vietējo uzņēmēju vai fizisku personu, uz kuras vārda zeme tiek iegādāta. Atbilstoši aug zemes cena,» rezumē LLKC vadītājs.
Ref:103.000.103.1613