Latvija ir saņēmusi jautājumus par nerezidentu noguldījumiem bankās un sabiedrības nelielo atbalstu eiro ieviešanai, tomēr tie nav konverģences kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēta valsts gatavība pievienoties eirozonai, norāda premjers Valdis Dombrovskis.
Premjers intervijā Latvijas Radio atzina, ka, gatavojot konverģences ziņojumu, jautājumi gan par iedzīvotāju atbalstu, gan par nerezidentu noguldījumiem parādījās. «Nedomāju, ka tie būtu būtisks šķērslis eiro ieviešanai tādā ziņā, ka tie nav konverģences kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēta Latvijas atbilstība vai gatavība pievienoties eirozonai,» norādīja Ministru prezidents. Viņš gan piebilda, ka tie ir papildus aspekti, par kuriem tiek runāts.
«Mēs no šiem līdzekļiem [nerezidentu noguldījumiem] neatsakāmies, bet mums jāskatās, lai šī nauda, kas var ātri ieplūst un aizplūst, nav drauds tautsaimniecībai. Tas arī tiek vērtēts, vai mūsu banku sektors nav drauds tautsaimniecībai,» skaidroja Dombrovskis. Viņš arī norādīja, ka pašlaik nav vērojams būtisks nerezidentu naudas pieplūdums, turklāt aprīlī redzams pat kritums.
Konverģences ziņojums ir pirmais solis tālākām diskusijām un šī ziņojuma gala secinājums noteiks toni sarunām ar pārējām dalībvalstīm, norādīja premjers. Viņš arī piebilda, ka jau līdz šim esot ieguldīts liels darbs, lai runātu ar dalībvalstīm. Iepriekš vairāki iebildumi izskanējuši no Francijas puses, tomēr pēc sarunām ar šīs valsts augstajām amatpersonām, publiski tika saņemts apliecinājums atbalstam, lai Latvija pievienotos eirozonai. Līdz šim vēl nav bijis gadījums, kad valsts, saņemot pozitīvu vērtējumu konverģences ziņojumā, netiktu uzņemta eirozonā, sacīja premjers.
Dombrovskis piekrita, ka vairāk jāstrādā ar jautājumu par iedzīvotāju atbalstu eiro ieviešanai. Pirmajā posmā tiek skaidrota eiro ieviešanas ietekme uz valsts tautsaimniecību, savukārt pēc atbalsta saņemšanas no Eiropas institūcijām iecerēts koncentrēties uz praktiskajiem eiro ieviešanas jautājumiem.
Premjers noliedza, ka politiskā lēmuma pieņemšanai par Latvijas uzņemšanu eirozonā būtiska nozīme būs pašvaldību vēlēšanu rezultātiem Rīgā. Tur lielāko atbalstu ieguva eiroskeptiski noskaņotais Saskaņas Centrs.
Kā zināms, trešdien, 5.jūnijā, Latvija sagaida oficiālu Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas ziņojumu par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai. BNN jau vēstīja, ka atbilstoši Latvijas Radio rīcībā esošai informācijai, Eiropas Komisijas atzinums visdrīzāk būs pozitīvs.
Pēc Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās Bankas ziņojuma, Latvijas atbilstību eiro turpinās vērtēt Eiropas Parlaments. Pēc tam savu vārdu teiks Eiropas Parlaments un visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Pilnīga skaidrība par šo jautājumu būs 9.jūlijā.
Latvija eirozonai gatavojas pievienoties nākamā gada 1.janvārī.
Ref: 102.000.102.4567
nožēlojami, ka iedzīvotāju vairākuma viedoklī neviens neieklausās