Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Kamēr Lietuva apņēmusies neiegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas, protestējot pret tur topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES), Latvija gatavojas ar baltkrieviem tirgoties ar elektrību. Tāpat neatkarīgais elektrības piegādātājs, latviešu Spectrum Baltics, no Lietuvas Enerģijas regulēšanas padomes (VERT) guvis atļauju importēt elektrību no Kaļiņingradas. Abus notikumus varētu tulkot kā spļāvienu Lietuvas sejā.
Kas ir pirmajā vietā: ekonomika vai politika?
Lietuva aizliegusi elektrības iegādi no Astravjecas AES un paziņojusi, ka vēlas mazināt atkarību no Krievijas elektrības. Šķiet, ka šīs apņemšanās ir lemtas neveiksmei, kamēr Latvija gatava pieņemt elektrību no trešajām valstīm nekaitīgu iemeslu dēļ – tā bieži vien ir lētāka nekā tā, ko tirgo Nord Pool Spot, Ziemeļvalstu un Baltijas elektrības tirdzniecības punkts.
Tomēr paliek jautājums, kas Baltijai ir pirmajā vietā – ekonomika vai politika? Šķiet, enerģētika ir Baltijas valstu vājais punkts. Kamēr Lietuvai pirmajā vietā ir politika, Latvija domā par ekonomiku.
Analītiķis: Latvieši ir ļoti pragmatiski
«Latvieši ir ļoti pragmatiski un nepolitizē tirgošanos ar elektrību un enerģētikas jautājumus, kā to dara Lietuva. Es redzu, kā Lietuva cenšas atrunāt Latviju no baltkrievu elektrības pirkšanas, bet nedomāju, ka latvieši pakļausies,» BNN komentē bijušais Lietuvas Enerģijas cenu un kontroles komisijas (VKEKK) vadītājs Vidmants Jankausks (Vidmantas Jankauskas).
«Tas, ko Lietuva vēlas, nav Latvijas interesēs.»
Latvijas uzņēmums AS Augstsprieguma tīkls (AST) jau skaidri paudis, ka lēmums par Astravjecas AES ir balstīts tīri ekonomiskos apsvērumos, kā, piemēram, elektroenerģijas plūsmas mazināšanās novēršana vai negatīvas tarifu svārstības.
Latvija apgalvo, ka par lēmumu konsultējusies ar Lietuvu, Igauniju un Eiropas Komisiju. Lietuvas elektrības pārvades tīkls TSO Litgrid apstiprina, ka sarunas notikušas, taču vienošanās netika panākta.
Latvijas jauda mazinās
Latvijas apetīte pēc enerģijas tikai palielinās. Jau otro gadu redzams, ka Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms mazinās. 2018.gada saražotās enerģijas apjomi Latvijas hidroelektrostacijās (HES) samazinājās par 44,1, salīdzinot ar gadu iepriekš, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
AST dati savukārt liecina, ka šī gada pirmajos mēnešos saražots par 25,2% mazāk elektrības nekā šādā pašā periodā aizvadītajā gadā.
Latvijai pašlaik ir 330 kilovoltu savienojums ar Krieviju, bet ne ar Baltkrieviju.
Tomēr stāsts nav tikai par to, ka Latvija ignorē Lietuvas lūgumu nepirkt Astravjecas elektrību, pārliecināts Jankausks.
Seni aizvainojumi
«Latvija joprojām izjūt rūgtumu par to, ka 2000.gadu nogalē Lietuva lauza solījumu atbalstīt sašķidrinātās dabas gāzes termināla būvniecību Rīgā,» uzsver Jankausks.
Par to nesen atgādinājis arī bijušais Lietuvas vēstnieks Latvijā Antans Vaļonis (Antanas Valionis). Savā grāmatā In the Political Pendulum viņš raksta:
«Man nebija argumentu Lietuvas politikas aizstāvībai. Es nezinu, kāpēc lēma nepildīt latviešiem dotos solījumus.»
Vaļonis raksta, ka brīdī, kad bijušais Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis 2009.gadā viesojās Lietuvā, tika nolemts, ka elektrības pārvadu no Zviedrijas cels uz Klaipēdu, nevis Rīgu. Tā vietā lietuvieši palīdzēs latviešiem iegūt aptuveni 45 miljonus eiro no Eiropas Savienības, lai stiprinātu rietumu elektrotīklu, un abas valstis, izmantojot Briseles finansējumu, cels reģionālu sašķidrinātās dabas gāzes termināli Rīgas tuvumā.
Kad Lietuva sāka Klaipēdā celt savu sašķidrinātās dabas gāzes termināli, toreizējā Latvijas valdība vainoju Viļņu par Latvijas sašķidrinātās dabas gāzes termināļa projekta sabotēšanu. Vēlāk Latvija bloķēja Lietuvas centienus panākt, ka Klaipēdas termināli atzīst kā reģionālo projektu.
Jankausks norāda, ka nesaskaņas abu valstu starpā sakņojas dziļi.
Kaļiņingradai ir daudz pārdodamas enerģijas
Spectrum Baltics lēmums pirkt elektroenerģiju no Kaļingradas neesot pārsteidzis Jankausku.
«Ar nesen atvērtajām četrām elektrostacijām, Kaļiņingradai ir daudz papildu elektrības, no kuras tai vajag atbrīvoties. Līdz ar to latvieši, visticamāk, darījumus veiks tur,» skaidro Jankausks.
«Tā ir Lietuva, kas ignorē ekonomiku un, tā vietā, lai iegādātos lētāku elektrību no trešajām valstīm, beigās maksā vairāk.»
«Es tikai esmu pārsteigts, ka VERT latviešiem deva atļauju,» tā eksperts.
Lai gan Lietuva iecerējusi samazināt no Kaļiņingradas importētās elektrības apjomu, no turienes iegādātās enerģijas apjomi tikai kāpj. Piemēram, 2019.gada pirmajā pusē uz Lietuvu atvestās krievu saražotās elektrības apjomi kāpuši par 97%.
Eksperts: Apdraudēta Baltijas tīkla sinhronizācija
Tomēr Latvijas lēmums pirkt Astravjecas elektrību Lietuvai ir sevišķi sāpīgs.
Bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks (Arvydas Sekmokas) pauž bažas, ka latviešu vēlme pēc Astravjecas elektrības var nopietni apdraudēt ilgi gaidīto Baltijas elektrotīkla sinhronizāciju ar Eiropas tīklu.
«Ja baltkrievi piepilda Latviju un Baltiju ar lētu elektrību, radot jaunu piedāvājuma monopolu, es uzskatu, ka Baltijas elektrotīkla sinhronizācija viņiem vairs nešķitīs jēdzīga, vismaz latviešiem ne,» bažījas Sekmoks.
«Lietuviešiem var nākties pārskatīt atteikšanos no Astravjecas elektrības.»
Tikmēr Latvijas Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teicis, ka saprot Lietuva raizes par Astravjecas AES drošību, bet uzsvēra, ka lēmums par elektrības pirkšanu no trešajām valstīm pieņemts, lai novērstu iespējamos enerģijas iztrūkumus.
«Astravjecas AES uzsākot darbu nākamgad un paredzot sinhronizācijas pabeigšanu 2025.gadā, Baltiju tuvākajos gados gaida, kā es to sauktu, melnais caurums,» komentē Sekomoks. «No vienas puses, mēs esam apņēmušies sinhronizēt mūsu tīklus ar Eiropu, bet, no otras puses, iespējami lētākā baltkrievu elektrība kārdinās Baltijas valstis, un es nevaru būt pārliecināts, ka mūsu kaimiņš (Latvija) neiemainīs mūsu solidaritāti pret to.»
«Latvija ir neatkarīga valsts, un Lietuva tai nevar pieprasīt atturēšanos no baltkrievu enerģijas. Tomēr ir skaidrs, ka ar Latvijas un Lietuvas nevienprātību par Astravjecu, kā arī sinhronizāciju, Krievija priecīgi berzē rokas,»
secina Sekmoks.
Kas Briselei sakāms?
Tikmēr Lietuvas enerģētikas eksperts Rits Staselis (Rytas Staselis) uzskata, ka nav skaidrs, kurā pusē nostāsies Brisele.
«Es neizslēdzu iespēju, ka būs spiediens uz anti-Astravjecas likumu, kas ir mūsu valstī,» Lietuvas medijiem paudis Staselis. «Es vilcinātos šodien prognozēt, uz ko vairāk spiestu Eiropas komisija – uz latviešu neuzticību saviem politiskajiem solījumiem vai mūsu Astravjecas likumu.»