Atskatoties uz Baltijas ceļu, kas pirms 30 gadiem vienoja divus miljonus cilvēku Baltijas valstīs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis (Vytautas Landsbergis) ceturtdien, 22.augustā, aicinājis «neizbārstīt un nepazudināt to, kas padarīts».
«Paraugoties tā laika fotogrāfijās, var redzēt spēku – cilvēku labās gribas spēku. Viņi nenāca, lai kautos un uzvarētu, viņi nāca, lai būtu klāt un apliecinātu patiesību, sirdi, taisnīgumu, nākotni,» viņš sacījis, runājot Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītā svinīgā ceremonijā Lietuvas valdības namā, kurā piedalījās valdības ministri, tautas kustības Sajūdis iniciatīvas grupas locekļi, Baltijas ceļa rīkotāji, garīdznieki un ārvalstu vēstnieki.
«Pagājuši trīsdesmit gadi. Mēs to izdarījām. Sadevāmies rokās un izdarījām. Pēc tam jau ir svarīgi to visu neatlaist, neizbārstīt, vest tālāk un tālāk. Tas nav viegli, tas nebija viegli, un tas paliek mūsu uzdevums rītdienai, nākotnei – nepazudināt to, kas panākts, kas padarīts,» uzsvēris Landsberģis.
Vitauts LandsberģisPremjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) aicināja klātesošs ar klusuma brīdi pieminēt tos Baltijas ceļa dalībniekus, kuru vairs nav starp dzīvajiem.
«Baltijas ceļš nebija nedz sabiedrisko attiecību akcija, nedz reklāmas kampaņa. Tas bija patiess un īsts. Bet galvenais – šis pasaulē neredzētais, taču ļoti iespaidīgais un pārliecinošais Baltijas ceļš parādīja, kāds ir Eiropas ceļš,» klātesošajiem sacīja premjers.
Pirms ceremonijas Baltijas ceļa koordinators Arūns Grumads (Arūnas Grumadas) atzina, ka viņš nebūtu varējis iedomāties, ka šī akcija tik plaši izskanēs un iegūs tādu atpazīstamību pasaulē.
«Tiešām nē. Mums tas tiešām nerūpēja. Mēs bijām būrī iesprostoti putni. Mums bija svarīgi pavērt būra durvis un izlidot brīvībā. Nebija svarīgi, kā tas tiks vērtēts,» viņš piebilda.
1989.gada 23.augustā visu trīs tolaik vēl PSRS okupēto Baltijas valstu pilsoņi sadevās rokās, izveidojot cilvēku ķēdi no Tallinas līdz Viļņai un tādējādi paužot igauņu, latviešu un lietuviešu neapstrīdamo gribu atjaunot savu valstu neatkarību.
Šī akcija, kas ieguva Baltijas ceļa nosaukumu, lielā mērā lika saprast okupācijas varai un tās vietējām marionešu iestādēm, ka PSRS nāksies aiziet no okupētajām teritorijām. Tā piesaistīja arī visas pārējās pasaules uzmanību, apliecinot, ka baltieši nesamierināsies ar «status quo» saglabāšanu.
Baltijas ceļš iedvesmojis arī Katalonijas neatkarības atbalstītājus, kas līdzīgu akciju rīkoja 2013.gadā, savukārt Honkongas demokrātijas aizstāvji piektdien, tieši Baltijas ceļa 30.gadadienā, aicinājuši cilvēkus uz Honkongas ceļu.