EM: 2022.gadā 25 000 jauniešu bez profesijas būs grūti atrast darbu

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties – līdz 2022. gadam nodarbināto skaits palielināsies par aptuveni 50 tūkstošiem, bet bezdarba līmenis samazināsies līdz 6%.

Tomēr tautsaimniecības attīstību arvien būtiskāk ietekmē neatbilstības starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu  –  veidojas speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, izteikti trūkst augstas kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu un darbaspēka ar profesionālo izglītību, ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas un ir liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars, informē EM.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsver: «Lai sekmētu straujāku ekonomikas izaugsmi, Latvijai ir nepieciešams darbaspēks ar izcilu izglītību. Izglītības izvēle jauniešiem jāveic ļoti atbildīgi – rūpīgi apsverot, vai attiecīgajā profesijā Latvijā būs darbs. Ar dabaszinātņu, inženierzinātņu, kā arī profesionālo izglītību jau šobrīd ir vieglāk atrast labi atalgotu darbu».

Turpmākajos gados palielināsies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās (2022. gadā pārpalikums būs apmēram 10 000), vienlaikus iztrūkums veidosies pēc dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem (2022. gadā iztrūkums – aptuveni 16 000), brīdina ministrija.

Pēdējo desmit gadu laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo profesionālo izglītību sarucis par piektdaļu, līdzīgos tempos darbaspēka piedāvājuma samazinājums būs vērojams arī turpmāk. Tā rezultātā vidējā termiņā var veidoties darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību iztrūkums – aptuveni 30 000, turklāt iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā;

Aptuveni 30% no vispārējo vidējo izglītību beigušajiem neturpina mācības augstākās izglītības līmenī, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazinās. Nemainoties šai proporcijai, 2022. gadā vairāk nekā 25 000 jauniešu bez iegūtas profesijas vai prasmēm būs problēmas atrast darbu, brīdina ministrija.

Pašlaik vairāk nekā 90 000 jeb aptuveni 9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir pamatizglītība vai nepabeigta pamatizglītība, turklāt nav sagaidāms, ka tuvākā nākotnē to īpatsvars varētu samazināties.

Saskaņā ar demogrāfijas prognozēm, iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2022.gadam var samazināties par vairāk nekā 60 tūkstošiem, pie tam darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Demogrāfijas tendences nākotnē var kļūt par nozīmīgu šķērsli izaugsmei.

Lai mazinātu darba tirgus disproporcijas, nepieciešamas būtiskas izglītības piedāvājuma izmaiņas, kas kompleksi risinātu gan izglītības piedāvājuma kvalitatīvos aspektus, gan nodrošinātu nepieciešamo ietekmes mērogu uz darba tirgu. Ņemot vērā to, Ekonomikas ministrija uzskata, ka līdz 2020. gadam izglītības piedāvājumam jāsasniedz vairāki mērķi.

Vidējā vispārējā izglītībā ievērojami jāpalielina vidusskolēnu skaits, kas spēj sekmīgi nokārtot eksāmenus (izpildīt vismaz 50% vai sasniegt B2 svešvalodas līmeni) matemātikā no 36% līdz 55%, dabas zinībās no 18% līdz 40% un svešvalodās no 28% uz 65% no centralizēto eksāmenu licēju kopskaita.

Augstākajā izglītībā jāpanāk augstskolu absolventu pieaugums eksaktajās un inženierzinātnēs no 20% līdz 30% no kopskaita. Tāpat jāpalielina pieaugušo izglītībā iesaistīto skaits no 5% uz 15% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kā arī jāsamazina jauniešu skaits bez profesijas, panākot lai profesionālo izglītību izvēlas vismaz 50% pamatskolu beigušo.

Ref: 102.000.102.12964