Aizvadītajā gadā Latvijas ekonomika pieaugusi par 2,5% un šāds temps varētu saglabāties arī 2020.gadā, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā.
EM ekspert atzīmējuši, ka 2019.gadā ekonomikas kāpums Latvijā kļuva mērenāks, tomēr tas joprojām ir bijis viens no straujākajiem Eiropas Savienībā (ES).
Aizvadītajā gadā IKP pieaudzis par 2,5%. Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, norises finanšu sektorā u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs). Ministrijā paredz, ka šie faktori Latvijas ekonomikas izaugsmi ietekmēs arī 2020.gadā un tas negatīvi ietekmēs Latvijas eksporta iespējas. Tomēr paredzams, ka pozitīvas tendences saglabāsies uz iekšējo pieprasījumu orientētajās nozarēs.
Pārskatā teikts, ka iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte ir sasniegusi līdz šim augstāko līmeni un pašlaik atrodas tuvu savam potenciālam, līdz ar to turpmāki uzlabojumi iespējami tikai mazinot strukturālās neatbilstības – darba tirgus reģionālās atšķirības, prasmju pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības.
Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, kopš 2010.gada beigām ir atsācies atalgojuma pieaugums, informē EM. Darba algu pieaugums pēdējo četru gadu laikā saglabājies virs 5% gadā. 2019.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 3.ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,3%, sasniedzot 1 091 eiro par pilnas slodzes darbu.
«Sagaidāms, ka spēcīgs spiediens no pieprasījuma puses darba tirgū saglabāsies arī turpmāk. Vienlaikus darba tirgu turpinās ietekmēt negatīvās demogrāfijas tendences, kā arī darba tirgus reģionālās atšķirībās,» norādīts pārskatā.
Ekonomikas tālākā attīstība ir atkarīga no situācijas ārējā vidē un reformu gaitas. Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, norāda EM.
Lasiet arī: Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 2,3%
«Lai veicinātu izaugsmi, EM turpina ekonomikas konkurētspējas stiprināšanu, sniedzot uzņēmējiem atbalstu produktivitātes kāpināšanai un starptautiskās konkurētspējas palielināšanai. Sevišķi svarīgi tas ir, ņemot vērā, ka būtiski aug darbaspēka izmaksas, kas ir neizbēgami atvērta darba tirgus apstākļos. EM stratēģija paredz, ka Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības pamatā tiek balstītas uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, mazākā mērā uz lētu darbaspēku un zemām resursu cenām,» uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV).
Pārskatā ir raksturota EM īstenotā politika uzņēmējdarbības vides, inovācijas un jaunās tehnoloģijas, produktīvo investīciju un eksporta veicināšanas jomās, kā arī enerģētikā, būvniecībā, mājokļu politikā, tūrismā, konkurences politikā, patērētāju tiesību aizsardzībā u.c.