Ministrijas šogad, visticamāk, neapgūs vismaz 30 miljonus latu, ko pieprasījušas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētiem projektiem, laikrakstam Dienas Bizness atzina Finanšu ministrijā.
Vislielākais grēkāzis šajā ziņā varētu būt Satiksmes ministrija, kas ES fondu projektiem šogad pieprasīja 281 milj. Ls, saņēma 206 milj. Ls, bet pašlaik apguvusi ir tikai 60 milj. Ls. Kā sacīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, ministrija tomēr cer apgūt teju visu summu, izņemot 18,4 milj. Ls. Viņš norāda, ka naudu apgūt kavē objektīvi apstākļi, piemēram, problēmas ar zemju iegādi autoceļu būvei, nemitīgā iepirkumu pārsūdzēšana, kā arī būvniecības izmaksu neparedzēta sadārdzināšanās.
Arī Ekonomikas ministrija šogad no plānotajiem 76 milj. Ls pašlaik apguvusi 24 milj. Ls, bet 9,22 milj. Ls, visticamāk, neapgūs, sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, toties EM plānojusi izsludināt vēl divas kārtas siltumapgādes programmā. Salīdzinoši mazāku summu – 538 tūkst. Ls neapgūs Labklājības ministrija, bet par pārējām ministrijām skaidru datu vēl nav. «Ministrijām savi budžeti, prasot naudu, jāplāno atbildīgāk.
Tagad viņas saka, ka neapgūto naudu apgūs nākamgad, bet īstenībā nemaz nav zināms, vai šī nauda nākamgad būs pieejama. Taču katri lieki paprasītie, bet neapgūtie miljoni prasa lielāku valsts budžeta konsolidāciju,» tā Antonovs. Finanšu ministrijai ir arī citi ieteikumi, kā uzlabot ES fondu apguvi, piemēram, paredzēts noteikt sešu mēnešu aizliegumu to iestāžu darbiniekiem piedalīties ES fondu projektu konkursos, kas paši piedalījušies šo konkursu nolikumu izstrādē. Šādi gadījumi bijuši, kad valsts iestāžu darbinieki pretendē uz ES fondu līdzekļiem un tos arī iegūst. Plānots arī atteikties no darījumu kontiem šo projektu finansēšanā, kas rada liekas neskaidrības naudas līdzekļu uzskaitē.