G4S: likumdošana ir visai «bezzobaina»

Pie mums uzņēmējiem ir «inovatīvas metodes», kā panākt, lai darbaspēka izmaksas ir zem korektajiem nodokļiem. Nevaru nosodīt, tikai konstatēt šo faktu, ko acīmredzami Valsts Ieņēmumu dienests nepamana, intervijā biznesa ziņu portālam BNN atzīst AS G4S Latvia valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis.

Kā jūs vērtējat kriminogēno situāciju Latvijā?

Krīzes gados noziedzība būtiski nav pieaugusi, tikai cilvēku atļaušanās piesavināties svešu mantu aiz izmisuma. Līdz ar Šengenas robežu atvēršanu telpa, kurā var brīvi pārvietoties elementi ne ar tādām nosliecēm vien, paplašinās. Otra lieta ir saistīta ar to, ka ekonomika nedaudz straujāk atdziest. Cilvēkiem legālā veidā varbūt ir grūtāk nopelnīt līdzekļus, un rodas šādas tieksmes. Šī situācija, salīdzinot ar kādu laiku iepriekš, tik laba nav. Arī vecās Eiropas valstīs notiek tas pats, lai gan atbildības jomas starp valsti un biznesu ir labāk sadalītas.

Vai administratīvie sodi par pārtikas preču un alkohola zādzībām lielveikalos ir par mīkstu?

To nevaram apgalvot. Kriminālatbildības iestāšanās pie otrās vai trešās reizes, kad zaglis ir noķerts, nav vienīgais risinājums. Likumdošana ir visai «bezzobaina». G4S ir gatavs saņemt naudu par rezultātu, ja lielveikalā mēs samazinām zādzību skaitu trīs vai četras reizes. Tas nav tik primitīvi – noķēra vienu, tas labi, nenoķēra – slikti! Apsardzes darbiniekiem uz maksātspējīgiem veikala apmeklētājiem nebūtu jāskatās kā uz potenciālajiem noziedzniekiem. Pastāv viedoklis ierobežot recidīvistu, kas iznācis no cietuma, uzliekot viņam drošības aproci. Mūsuprāt, kad cilvēks jau ir pārkāpis robežu kā recidīvists, aproču mehānisms neder, jo viņš ignorēs jebkurus likumus. Piemēram, Lielbritānijā uzraudzīt un ierobežot mēģina mazgadīgos ar noziedzīgām nosliecēm. Ierobežo pārvietošanās brīvību tiem, kas izdarījuši sīkus likumpārkāpumus, piemēram, vecāko klašu skolēniem, kuri atņēmuši kādam mobilo telefonu vai naudasmaku. Tur neļauj rasties nākamajiem noziedzniekiem. Darīt visu, lai cilvēks nenonāktu cietumā, valstij ir daudz izdevīgāk, nekā ar viņu cīnīties pēc tam.

Visiem uz mēles ir jautājums – «kā mums justies šajā valstī, kur policisti šauj uz policistiem – laupītājiem»?

Te nav jāvelk paralēles starp visu policiju un tiem dažiem, kuri izlemj nostāties uz kriminālā ceļa. Nav metodes, kā atšifrēt, kas notiek viņu galvās.

Vai jums ar perfektu apsardzes darbinieku aprīkojumu, kā specvienībām, būtu jābīstas no iespējamiem uzbrukumiem inkasentu auto, kā 2008.gada 17.decembrī Mārupes pagastā?

Nevaru pat komentēt, vai bruņotas bandas varētu uzbrukt inkasentu autotransportam. Ja salīdzinām ar situāciju Rietumeiropā, tad šeit ir absolūti klusi un mierīgi. Zviedrijā katru nedēļu tiek aplaupīta viena inkasācijas mašīna, kamēr pie mums tā nav. Jāsaprot, ka mēs, kā liela kompānija nepārtraukti pilnveidojam drošības tehnoloģijas, tai skaitā inkasācijas jomā. Tā ir mūsu priekšrocība.

No 2011.gada 1.janvāra ir parādījies jauns konkurents Eurocash, kas investējis 0,5 milj. eiro un vēlētos iegūt līdz 5% tirgus. Kā reaģēsiet?

Konkurence dzen uz priekšu dzīvi. Neuzskatu G4S par pārāku. Ja kompānijas strādā godīgi un likumu ietvaros, tas ir tikai apsveicami.

Pirms dažiem gadiem apsardzes darbiniekiem Latvijā lielveikalos maksāja 1,40 Ls stundā, kamēr Īrijā tie bija ap 10 līdz 12 eiro stundā. Vai tas ir samērīgi?

2007.gadā visiem apsardzes uzņēmumiem bija grūtības nokomplektēt štatus. Tas deva zināmu mācību. Sakārtojām personāla atlases un apmācības sistēmu. Darbinieki nekad nav pilnīgi apmierināti ar izpeļņu. Kad tiks izskausts pelēkais sektors valstī, mēs viennozīmīgi celsim darbinieku algas uz augšu. Joprojām daudzi vēlas lielāku algu saņemt aploksnē, tāpēc pāriet no mums uz pelēkā sektora uzņēmumiem. Tas pats notiek arī citās nozarēs ar augstu nodarbināto skaitu. Neviens, piemēram, apsardzes nozarē nekontrolē to, vai konkrēti apsardzes darbinieki, «savārījuši ziepes» vienā uzņēmumā, nepāriet ar savu sertifikātu uz citu uzņēmumu un nedara to pašu… G4S , kā likumam paklausīga kompānija, to iespēju robežās kontrolē.

Pērn Latvijā apsardzes pakalpojumu cenas esot samazinājušās par 25 līdz 30%. Vai ir iespējams šajā biznesā nopelnīt?

Ja kāds spēj samazināt pakalpojumu cenas, tad jau viņi pelna. Ja raugāmies uz Latvijas tirgu kopumā, tad šeit ir starp 300 un 450 apsardzes uzņēmumiem, kas ir 10x vairāk nekā Lielbritānijā (ar 1000), rēķinot uz iedzīvotāju skaitu. Igaunijā tikai ap 100. Pie mums uzņēmējiem ir «inovatīvas metodes», kā panākt, lai darbaspēka izmaksas ir zem korektajiem nodokļiem. Nevaru nosodīt, tikai konstatēt šo faktu, ko acīmredzami Valsts Ieņēmumu dienests nepamana. Krīzes gados apsardzes firmas nebankrotēja, bet to skaits vēl palielinājās – apgriezti proporcionāli iekasēto nodokļu kritumam tautsaimniecībā.

Kāpēc tad VID nepieprasa nenomaksātos nodokļus, ja valdība šogad vēlas no ēnu ekonomikas atgūt no 30 līdz 50 miljoniem latu?

Nezinu, kāpēc. Izeja būtu visu kompāniju nomaksāto sociālo nodokļu publiskošana, bez izņēmuma. Neesam iestājušies nozares asociācijā (Drošības biznesa asociācija), jo nevaram atrast kompromisu ar pārējiem par datu publiskošanu. Sēžam katrs savā ierakumu pusē. Arī valdība savus lēmumus bieži vien pieņem, apejot caurspīdīguma principu.

Vai jūs tikāties ar starptautiskās lidostas «Rīga» jauno vadītāju Arni Luhsi, lai pārņemtu lidostas sargāšanu?

Vēl neesam tikušies. Jautājums nav par to, vai mēs gribam pārņemt lidostu. Mēs sargājam NATO celtni (Pentagonu) un Hūvera dambi ASV, kā arī daudzu valstu lidostas – Oslo, Tallina u.c. Kompānija G4S nodarbojas ar atomelektrostaciju apsardzi, atmīnēšanas procedūrām Afganistānā, cietumu apsardzi. Šīs lietas pilnīgi normāli var darīt privāta struktūra, ja likumu bāze ir sakārtota. Vai valsts vēlas lidostas terminālu uzticēt privātajam sektoram, kas ir efektīvāks? Arī ostu infrastruktūru var atdot privātām kompānijām, kā to izdarījusi Liepāja, kur mēs strādājam. Ventspilī arī šo pakalpojumu nodrošina privāta kompānija. Brīnāmies, kāpēc Rīgas brīvostā vajadzēja radīt savu ostas policijas struktūru.

Kuri ir jūsu kompānijas galvenie izaugsmes segmenti?

Mums ir naudas pārvadājumi un apstrāde, Latvijā apstrādājam 60 līdz 70% naudas, otrā — fiziskā apsardze, kur ir iesaistīts cilvēks un kur mums ir plašs klientu loks no veikaliem līdz valsts iestādēm, trešā daļa ir signalizācijas sistēmas vai tā sauktā tehniskā apsardze gan privātiem, gan biznesa klientiem, un ceturtā daļa ir drošības risinājumu izstrāde un montāžas pakalpojumi.

Pirmkārt, esam nolēmuši padarīt drošības pakalpojuma sniegšanu absolūti caurspīdīgu – klientam ir jāzina, cik ilgā laikā operators noreaģē uz trauksmi un padod signālu uz patruļas auto utt. Kopumā pa Latviju mums ir 42 līdz 44 operatīvās grupas, kas pārsniedz nākošo kompāniju 3 reizes. Mēs šobrīd aktīvi strādājam pie caurspīdīguma principa. Mēs uzskatām, ka klientam jārada objektīva izvēles iespēja, izvēloties drošības pakalpojumu sniedzēju.

Vai jūs nodrošināt VIP cilvēku apsardzi – šovbiznesā un kaimiņvalstu oligarhu ciemošanos?

Mums ir dažādi korporatīvie klienti. Taču tā nav izteikta G4S specializācija.

Pēc izmaiņām likumdošanā pie jums vairāk vēloties iegūt apsardzes sertifikātus un labu darbu perspektīvā, tādejādi pieaugs labu darbinieku spiediens uz brīvajām vakancēm?

Iespējams, ka pieaugs. Agrāk saņēmām līdz 100 iesūtītiem CV katru dienu. Mums ir sertificēts mācību centrs, kas ar to nodarbojas. Izmaiņas Apsardzes darbības likumā, kas no šī gada sākuma aizliedz pildīt apsardzes darbinieka pienākumus bez atbilstoša sertifikāta, veicina interesi par tā iegūšanu. Lielākais pieprasījums apgūt drošības speciālista profesiju vērojams vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem, kā arī to cilvēku vidū, kas vēlas pārkvalificēties. Izmaiņas vērtējamas pozitīvi, jo tas ne tikai cels drošības jomā strādājošo kvalifikāciju un amata prestižu, bet arī novērsīs gadījumus, kad par apsardzes darbiniekiem strādā cilvēki bez nepieciešamajām zināšanām. Līdz šim mūsu mācību centrs vairāk orientējās uz pašas kompānijas jauno darbinieku apmācību, savukārt tagad pastiprināta interese vērojama arī no citu privātpersonu puses. 11% no absolventiem ir sievietes.

Kā sabiedrībai iedvest, ka apsargs ir cienījama profesija un godīguma etalons?

Apsardzes darbinieki nav centrālās personas sabiedrības atveseļošanā vai nozares sakārtošanā. Valstij būtu jāraugās caur nomaksāto nodokļu prizmu. Ja godprātīgi apsardzes uzņēmumi rūpētos par nozīmīgu valsts objektu drošību, arī tas dotu uzrāvienu apsardzes darbinieka profesijas prestiža celšanā. Salīdzinājumam var jautāt, kam būtu jānotiek, lai ceļu policisti Latvijā asociētos ar apzīmējumiem – «riebīgs un godīgs», kā tas ir Igaunijā?

Cik nedēļu laikā jūs ieviesīsiet nodarbināto apliecības?

Jau esam to izdarījuši. Tā ir viena sastāvdaļa, kas pati par sevi neizskaudīs nelegālo nodarbinātību šajā apsardzes sektorā. Latviešu cilvēks ir ļoti kreatīvs – viņš atradīs 73 variantus, kā to apiet. Mūsu iniciatīva bija citāda: lai jebkurš pirms stāšanās darbā izņemtu numurētu atļauju Valsts Ieņēmumu dienestā vai Valsts Darba inspekcijas reģistrā. Ja tev šī numura nav un tu strādā, tātad neesi legāli nodarbināts.