Lai arī divu gadu laikā nav atrasts Latvijas lidsabiedrības airBaltic investors, to par neveiksmi nevar uzskatīt, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā Rīta Panorāma uzsver airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.
Viņš norāda, ka valsts airBaltic pārdošanai iepriekš noteica divu gadu termiņu. Šobrīd investors tiek meklēts jau divus gadus, taču, viņaprāt, to par neveiksmi nevar uzskatīt.
Gauss skaidro, ka pirms diviem gadiem, kad valsts vēlējās atrast kompānijai privāto investoru, airBaltic finanšu rādītāji un situācija kopumā atšķīrās no pašreizējās. «Mēs šobrīd strādājam daudz, daudz veiksmīgāk un mums ir vēsturiski augstākie finanšu radītāji,» teic Gauss, norādot, ka tādējādi valsts nesteidzas ar kompānijas pārdošanu.
Viņš atzīmē, ka piesaistītais konsultāciju uzņēmums Lazard Freres turpina sarunas ar potenciāliem investoriem, taču steigas šīm sarunām neesot. Interesi par airBaltic iegādi izrādījuši vairāki investori, tostarp pasaulē labi zināmas kompānijas.
Viņš arī uzsver, ka, neraugoties uz investora trūkumu, airBaltic turpinās attīstīties atbilstoši biznesa plānam Horizon 2021. Par stratēģisko attīstību pēc 2021.gada gan vēl nav domāts, taču, pēc Gausa teiktā, būs nepieciešams papildu finansējums. Būtu labi, ja tas būtu privātā investora ieguldījums.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis iepriekš atklāja, ka par Latvijas nacionālo lidsabiedrību interesi izrādījuši vēl divi investori, taču steidzināt lēmumu par valsts daļu pārdošanu patlaban neesot pamata. Augulis neatklāja iespējamos investorus, tostarp arī ne to, vai tie ir privātpersonas vai juridiskas kompānijas.
Augulis arī uzsvēra, ka lidsabiedrības pārdošanai patlaban neesot tādas steigas, kas esot skaidrojams ar to, ka patlaban uzņēmums neesot tik sliktā finanšu stāvoklī, kādā tas bijis 2015.gadā, kad investora piesaiste bijusi nepieciešama, lai izvairītos no airBaltic bankrota.
Ministrs uzsvēra, ka patlaban neesot nekāda spiediena pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos ar kādu no potenciālajiem investoriem, jo atbilstoši Satiksmes ministrijas (SM) rīcībā esošajai informācijai airBaltic finanšu stāvoklis patlaban ir labs, kompānijai ir labi rezultāti.
«Par sviestmaizi nav jāatdod,» atzina Augulis, piebilstot, ka izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai tiks veltīts «tik daudz laika, cik tas nepieciešams». Viņš arī norādīja, ka bez jauna investora piesaistes airBaltic var strādāt šo un arī nākamo gadu.
Tiesa, līdz janvāra beigām kompānijai Lazard Freres esot jāsagatavo informācija par līdz šim paveikto attiecībā uz investora piesaistes procesu.
Patlaban Latvijas valstij pieder 80% airBaltic akciju, bet finanšu investoram Aircraft Leasing 1, kuru pērn pārņēmis Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens, – 20% akciju.
Kā ziņots, valdība 2015.gada rudenī uzdeva SM sadarbībā ar airBaltic veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu airBaltic stratēģisko investoru.
Savukārt 2016.gada nogalē airBaltic stratēģiskā investora meklējumiem valdība piesaistīja starptautisku finanšu konsultantu Lazard Freres.
Pērn oktobrī Ministru prezidents Māris Kučinskis žurnālistiem sacīja, ka sarunas par stratēģiskā investora piesaisti lidsabiedrībai airBaltic ir paredzētas līdz 2017.gada beigām. Iepriekš SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš pastāstīja, ka ministrija izskata konkrētus piedāvājumus airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija.
airBaltic 2016.gadā nopelnīja 1,2 miljonus eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2015.gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 19,5 miljoni eiro. Savukārt lidsabiedrības apgrozījums 2016.gadā bija 286 miljoni eiro, kas ir aptuveni par 1% vairāk nekā 2015.gadā.
Ref:244.000.103.3516