Ņemot vērā maksātnespējas likuma grozījumus Latvijā, pirmās iemaksas sakrāšana hipotekārajam kredītam Rīgā prasīs divreiz ilgāku laiku nekā šobrīd, norāda Swedbank ekonomisti.
Šā gada 3.ceturksnī laika posms, kas mājsaimniecībai Rīgā nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai, gada griezumā samazinājās par divām nedēļām un sasniedza 24,5 mēnešus. Taču ņemot vērā likuma grozījumus būtiski lielāku pirmās iemaksas apjomu, krāt būs nepieciešams turpat divreiz ilgāk, proti, vairāk nekā četrus gadus.
Tallinā un Viļņā rādītājs trešajā ceturksnī pieauga aptuveni par trīs mēnešiem un sasniedza attiecīgi 30,2 un 36,4 mēnešus, liecina Swedbank Mājokļu pieejamības indekss (MPI).
Rīgā standarta mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šī gada 3.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 180 eiro mēnesī, savukārt Tallinā – 281 eiro, bet Viļņā 222 eiro.
Mājokļu pieejamības indekss Rīgā uzrāda nelielu kāpumu šā gada 3.ceturksnī, gada laikā algām joprojām augot nedaudz straujāk par mājokļu cenām. Tomēr neseno maksātnespējas likuma grozījumu rezultātā būtiski augusi hipotekārā kredīta pirmā iemaksa, turpat vai divreiz paildzinot laiku tās uzkrāšanai, tādējādi būtiski pasliktinot mājsaimniecību spēju atļauties hipotekāro kredītu. Tallinā un Viļņā mājokļa pieejamība mazinājusies joprojām diezgan strauja mājokļu cenu pieauguma dēļ.
Šī gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, MPI Rīgā ir nedaudz uzlabojies – no 158 uz 160. Indeksa vērtība 160 nozīmē, ka standartizētas mājsaimniecības ienākumi bija par 60% augstāki, nekā tas nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Indeksa kāpumu veicināja vidējās neto algas kāpums, tās gada izaugsmei 3.ceturksnī sasniedzot 8,7%. Mājokļu cenas kāpušas par vidēji 6,5%. Pieejamību pasliktinājis neliels procentu likmju pieaugums par astoņiem bāzes punktiem (jeb 0,08 procentpunktiem). MPI norāda uz spēju veikt ikmēneša maksājumus, bet ne uz spēju veikt pirmo iemaksu un hipotekāro kredītu saņemt.
Aktivitāte mājokļu tirgū 3.ceturksnī bijusi ļoti mainīga, strauji kāpjot jūlijā-augustā un sarūkot septembrī. Svārstības galvenokārt radījuši nerezidentu darījumi, kas pamatā skaidrojams ar grozījumiem Imigrācijas likumā. Nerezidentu aktivitāte jūlijā-augustā, visticamāk, veicinājusi mājokļu cenu kāpumu, jo sevišķi jaunajos projektos mikrorajonos, cenai šajā segmentā trešajā ceturksnī gada laikā pieaugot par trešdaļu.
«Mājokļu pieejamības indekss mēra mājsaimniecību spēju apkalpot standartizētu hipotekāro kredītu, taču tas nenorāda uz mājsaimniecības spēju šo kredītu paņemt. Nesenie maksātnespējas likuma grozījumi kredīta pieejamību krietni apgrūtinās, aptuveni dubultojot pirmās iemaksas apmēru un tādējādi divkāršojot laiku, kas nepieciešams iemaksas sakrāšanai. Tas iedragās mājsaimniecību spēju kredītu atļauties un uzlabot savus dzīves apstākļus. Vairāk cietīs tieši iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem, tā palielinot dzīves kvalitātes plaisu, salīdzinot ar turīgākiem iedzīvotājiem» saka Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs.
Tallinā MPI 3.ceturksnī samazinājās līdz 142, no 154 gadu iepriekš. Pieejamības vājināšanos radīja straujš mājokļu cenu kāpums (14,6% gada laikā, kas ir viens no straujākajiem Eiropā), cenām jau gandrīz sasniedzot 2007.gada līmeni. Tiesa, mājokļu pieprasījums aizvien vairāk atpaliek no piedāvājuma, un tādēļ prognozējama cenu kāpuma tempa palēnināšanās. Neto alga auga lēnāk kā iepriekš – gada laikā par 3,9%, salīdzinot ar 4,4% iepriekšējā ceturksnī.
Viļņā MPI saglabājas zemākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū, 3.ceturksnī gada laikā mazinoties līdz 124, strauja mājokļa cenu pieauguma dēļ (13,6% gada laikā). Mājokļa pieejamību balstījušas par 27 bāzes punktiem zemākas procentu likmes. Neto algu pieaugums mazliet mazinājies līdz 4,3%, no 4,7% ceturksni iepriekš.
Ref: 102.000.102.8833
Nu ko,skumji,ka tā.