Pavasarim iestājoties, ģimeņu un draugu izbraukumi brīvdienās kļūst par regulāru un iecienītu aktivitāti daudziem. Vai tie būtu dažādi apskates objekti, kultūras pasākumu apmeklējumi, dārza talkas vai arī citas aktīvās atpūtas nodarbes – enerģijas atgūšanai un patīkamam atpūtas mirklim ir svarīga arī garda maltīte. Rimi Gardēde Signe Meirāne sniedz ieskatu par Latvijas reģionu tradicionālo virtuvi un to, ko ir vērts nobaudīt, apceļojot un iepazīstot Latviju.
Vidzeme
Vidzeme ir viens no mežainākajiem reģioniem, līdz ar to arī piedāvā mežaini garšīgas lietas, turklāt ne tikai vasarā, bet cauru gadu, jo tieši meža veltes ir tās, ko iekonservējam visam gadam. Pateicoties Gaujai un ezeriem, šeit netrūkst zivju. Pateicoties mežiem, šeit cieņā ir arī medījumi. Un augsne ir tik auglīga, ka aug it viss, pauž Meirāne.
Esot Vidzemē, viņa uzsver, ka noteikti jāmeklē lieliska, spēcīga un pamatīga rudzu maize, jo tā vidzemniekiem sanāk ļoti laba. «Lai maizi papildinātu, nebūs grūti atrast spēcinošo kaņepju staku, kuru, gribētos teikt, vidzemnieki ēd karotēm. Speķa pīrādziņi šeit vienmēr bijuši lielā cieņā un ir vēl arvien, tāpat kā citas maizes, piemēram, karašas un piena baltmaizes. Vispār liekas, ka vidzemnieki bijuši un joprojām ir tādi maizes ēdāji, jo nevar nepieminēt arī uz malkas plīts ceptās vafeles un pankūkas,» komentē Meirāne.
Ja sanāk atrast kādu, kurš vēl gatavo, tad noteikti jāpamēģina koča (grūbu putra) un kartupeļu klimpas. Bet, ja gribas ko modernāku, tad Vidzemē ir ļoti daudz lielisku gaļas audzētāju, pie kuriem var arī gaļu uzgrilēt. Iecienīti ir arī ēdieni no piena produktiem, kā sviests, siers un saldējums (šajā jomā rūjienieši vienmēr izcēlušies), un kotletes, kuras nekur tā netaisa kā Vidzemes dziļajos laukos.
Latgale
Latgale ir kā pavisam cita pasaule, kas ir ietekmējusies no kaimiņvalstu produktiem un ēdienkartes, stāsta Meirāne. «Šeit to, ko liek galdā, ļoti nosaka ezeri, tad meži un tad lauki. Līdz ar to, esot Latgalē, būtu pat nepieklājīgi nenobaudīt kādas zivis, kuras vasarā pasniedz ar meža sēnēm. Pavasaris ir laiks, kad latgalieši vāra batviņus (jauno biešu un lapiņu zupu), kas ir dievīga. Tāpat šeit pasniegs rudens ražas burkānu sautējumu cimusu (ar veco labo sviestu), bet ziemā cienās ar buljona putraimu zupu (kas ir ļoti sātīga) un auzu keisieļi.» Sagatavojies – desas, vai tās ir putraimu vai kartupeļu, šeit ir dievīgas, bet jāņem vērā, ka gatavošanas laikā tās peldēs cūku tauku kārtā. Savukārt biezpiena plācenīši šeit garšas ziņā ir pavisam citādi, nekā mēs tos ēdam citviet Latvijā.
Zemgale
Centrālais reģions ar savām visauglīgākajām zemēm ir tieši tā vieta, kur ēd daudz dārzeņu un gaļu. Šeit savas prasmes apguva kaucmindietes, un šeit ir daudz lielisku recepšu. Pateicoties Engurei, arī te neiztikt bez zivīm dažādos veidos, arī kūpinājumiem. Pankūkas, ja vien tās būtu veselīgas, šeit pasniegtu katru dienu, tāpat kā dažādās maizes. Bet nekas nepārspēj kuģeli (kartupeļu un gaļas sacepumu), zirņu pikas un no kaimiņiem aizgūtos cepelīnus. Biezputras, pateicoties tam, ka aug daudz graudaugu, ir ikdienas pamats.
Kurzeme
Mūžīgais vējš, zivis un sklandrauši. Tas ir tas, ar ko mums asociējas Kurzeme, pauž Meirāne. «Sklandrauši – tas ir tas, bez kā doties prom no Kurzemes nevar, īpaši, ja esi tuvu Alsungai. Viņu tradicionālā kviešu saldskābmaize ir pavisam cits stāsts. Visu bieds – skābputra. Un tad vēl zivis visādos veidos, bet lielākoties kūpinātas vai pagatavotas sacepumos ar kartupeļiem. Menciņš – tas ir vārds, kas jāmeklē, esot Kurzemē.» Viņa stāsta, ka interesants ēdiens ir uz oglēm ceptas siļķes avīzē. Noteikti jāpiemin arī gardās kartupeļu pankūkas, kā arī bukstiņputra, savukārt desertā – rupjmaizes kārtojums un buberts. Tas viss ir šeit nobaudāms, un svarīgi, ka Kurzemē zina, kā to pagatavot.
Ref:224.000.103.909