Centrālās un Austrumeiropas ekonomika stabilizējas, taču vienlaikus vēl aizvien ir pakļauta riskiem. Ekonomikas stabilitātes rādītājos viena no reģiona līderēm ir arī Igaunija.
Ekonomikas stabilitātes ziņā Igaunija 15 valstu konkurencē ieņem 5 – 6. vietu, liecina PricewaterhouseCoopers’i veiktā pētījuma dati.
Pētījumā uzsvērts, ka, lai arī globālās krīzes zemākais punkts jau ir pārdzīvots, ekonomikas krituma sekas reģiona valstis ietekmēs vēl ilgi.
Rietumeiropas ekonomikas izaugsmes tempu iespējamā palēnināšanās atkārtotas krīzes gadījumā īpaši neaizsargātas var padarīt Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstis. Šī reģiona valstu lēnā ekonomikas izaugsme, nodokļu ienākumu pazemināšanās, budžeta deficīts un pieaugošais parāda slogs ir bīstama kombinācija, kas atkārtotā globālajā finanšu nestabilitātē varētu izraisīt grieķu scenārija atkārtošanos.
Izvērtējot nākotnes draudus un riskus, kas varētu piemeklēt valstis, Igaunija līdzās Čehijai, Slovākijai, Krievijai, Polijai un Slovēnijai ierindota to valstu vidū, kuru ekonomika ir visstabilākā.
Savukārt riskiem daudz vairāk pakļautas ir Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Baltkrievijas valstu ekonomikas.
Igaunijas stiprākās puses ir sabalansēts budžets, jau gandrīz notikusī pāreja uz eiro, augsts kredītreitings un uzņēmējdarbībai labvēlīgs klimats.
Pētījumā uzsvērts, ka lai arī ekonomikas krīze Igaunijā ir līdzīga tai, kādu piedzīvoja Latvija un Lietuva, atsevišķos aspektos Igaunijas ekonomiskā situācija atšķiras no pārējām Baltijas valstīm. Igaunija spējusi saglabāt budžeta pilnu kontroli un īstenojusi nosacījumus, lai iestātos eirozonā, arī tās ekonomika atveseļojas straujāk nekā Latvijā un Lietuvā.