Gandrīz divpadsmit miljoni eiro no struktūrfondu līdzekļiem zaudēti iespējamu krāpnieku rokās. Šo summu veido projekti, par kuriem pērn sākti kriminālprocesi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP), ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Ar katru gadu šādu procesu, kas sākti saistībā ar ES fondu izkrāpšanu, kļūst vairāk. Bet Eiropa izeju meklē vienotas prokuratūras izveidē, kas ir arī viens no Latvijas prezidentūras galvenajiem dienaskārtības jautājumiem tieslietu jomā.
Četru gadu laikā saistībā ar Eiropas fondu līdzekļu izkrāpšanu pavisam uzsākti 59 kriminālprocesi (visvairāk – pagājušajā, 2014.gadā). Izbeigti 14 procesi, iztiesāti – četri. Sodi – galvenokārt naudassodi.
Taču 28.maijā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa par mēģinājumu izkrāpt Eiropas fondu līdzekļus – vairāk nekā 90 tūkstošus eiro, trīs apsūdzētajiem piesprieda reālu brīvības atņemšanu – divu un trīs gadu cietumsodus. Šo spriedumu gan var pārsūdzēt.
ENAP aprēķinājusi, ka pērn uzsāktajās lietās projektu atbalsta summa ir 14 937 728 eiro, turklāt lielākā daļa – 11,6 miljoni ir tikuši izmaksāti, bet 3,3 miljoni tikuši pieprasīti, bet nav saņemti.
Aplēsts, ka Eiropas Savienība kopumā ik gadu krāpnieku rokās zaudē aptuveni pusmiljardu fondu līdzekļu un tas ir iemesls, kādēļ šobrīd tiek veidota vienota prokuratūra šādu lietu izmeklēšanai.
Latvijas prezidentūras laikā darbs pie Eiropas prokuratūras radīšanas ir viena no tieslietu jomas prioritātēm. Mērķis – lai tā būtu efektīvs instruments, ne formāls.
Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko raidījumam saka: «Šeit viens no tiem ieguvumiem tiešām ir vienota datubāze, pirmkārt, kur ir redzams, par ko tad izmeklējam, lai nesanāk, ka divas dalībvalstis strādā par vienu un to pašu. Otrkārt, jā, tā ir tiešām šī tiešā sasaiste, piemēram, arī Igaunijas prokurors atradīsies Eiropas centrālajā aparātā, kur būs blakus viņam arī Latvijas kolēģis. Un, tādējādi apmainoties ar informāciju, viņi brīvi var izvēlēties veiksmīgāko, racionālāko un efektīvāko veidu, kā šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēt.»
Paredzēts, ka katrā valstī būs Eiropas deleģētie prokurori, kuri strādās tikai ar kriminālprocesiem par Eiropas doto finansējumu. Un amatā augstāki prokurori viņiem norādījumus nevarēs dot.
Tieslietu ministrija norāda, ka Latvijas izstrādātos pantus par Eiropas prokuratūras struktūru un amatpersonu apstiprināšanu pēc divām nedēļām skatīs Tieslietu un iekšlietu padome. Taču dalībvalstu viedokļi par to, kā šai prokuratūrai darboties, aizvien ir atšķirīgi.
Ref: 102.000.102.9941