Maija sākumā 40 tūkstoši cilvēku Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā izgāja ielās un pieprasīja ģenerālprokurora, Korupcijas noziegumu izmeklēšanas dienesta un muitas vadības atkāpšanos. Moldāvu neapmierinātības iemesls ir miljarda eiro zādzība no trim lielākajām bankām.
Nauda mistiski pazuda pagājušā gada novembrī un tā ir milzīga summa nelielajai valstij, kuras iekšzemes kopprodukts nepārsniedz astoņus miljardus eiro. Izzagto kredītiestāžu klienti ir gan valsts iestādes, gan privātpersonas un Moldovas valdība bankas cenšas glābt ar budžeta naudu, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.
«Četras firmas gandrīz vienā laikā aizņēmās apmērām astoņus miljonus. Ziniet, kas tika par šo naudu nopirkts? Trīs mazi dzīvoklīši un neeksistējoša prece – kosmētika, šampūni, datori. Dažiem pat nebija nepieciešamo dokumentu! Mūsu jurists visu nepieciešamo informāciju nodeva muitai,» teic Banca de Economii bijušais padomes priekšsēdētājs Ilans Šors.
Telavivā dzimušais Šors ir turīgs biznesmenis Moldovā, kam pieder viss džentelmeņa komplekts – televīzijas kanāli un futbola klubs. Precējies ar Krievijas dziedātāju Jasmīnu. Šors centās norobežoties no atbildības par pazudušo naudu, taču aizdomas krita tieši uz viņu.
Moldovas Nacionālā banka neticēja, ka vietējais oligarhs nav iesaistīts netīrajos darījumos un uzdeva ietekmīgajai starptautiskajai detektīvaģentūrai Kroll izmeklēt mīklaino lietu. Kroll nesen publiskotais ziņojums šokējis iedzīvotājus. 83 lappušu ziņojumā atklāts, ka trīs Moldovas bankas apzināti novestas līdz maksātnespējai un to izdarījis pats Šors. Naudas izkrāpšana sākusies jau 2012.gadā, kad ar oligarhu saistītie cilvēki slepeni pārņēmuši banku kontroli. Sarežģītu operāciju rezultātā pērn novembrī dažās dienās no bankām pazuda nepilns miljards eiro.
«Tādi gadījumi, kad vienas dienas laikā vai divu dienu laikā iztukšo banku, nenotiek tik bieži. Ļoti reti. Kā līdzīgu gadījumu var minēt Krājbankas lietu Lietuvā un Latvijā. Šis ir ārkārtējs gadījums un jebkurā valstī, ja tāds būtu bijis, tas būtu vērtējams kā ārkārtējs,» skaidro LR Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns.
Nozieguma pēdas centās slēpt, darījumu dokumentu oriģinālus izveda no bankām, lai it kā nodotu arhīvam. Pa ceļam mašīna ar dokumentiem pazuda. To atrada sadegušu. Mašīna piederēja Šora apdrošināšanas firmai. 28 gadus jaunajam biznesmenim uzrādīta apsūdzība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. 6.maijā Šoram piemērots mājas arests.
Moldovas gadsimta zādzības ceļi ved uz Latviju. Lielāko daļu naudas Šora kontrolētās kompānijas skaitīja uz ofšoriem, kas savus kontus bija atvērušas trīs Latvijas bankās – Privatbank, Aizkraukles bankā un Latvijas Pasta bankā.
Kroll ziņojums rāda, ka Latvijas bankas parādās gan pirms trim gadiem sāktajā Moldovas banku akciju slepenajā pārņemšanas epizodē, gan naudas zādzībā pērn novembrī.
Kontus Latvijā atvērušas Lielbritānijā un Honkongā neilgi pirms tam dibinātas ārzonu kompānijas. Kā šo ofšoru labuma guvēji norādīti Moldovas, Krievijas, Ukrainas iedzīvotāji un vienā gadījumā arī Latvijas pilsone Alise Ilsleja. Bankām ir pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem. Ja pārbaudē atklāsies, ka Aizkraukles banka, Latvijas Pasta banka un Privatbank nav veikušas pienācīgu klienta un darījumu izpēti, tās var sodīt pat ar 10% no peļņas.
«Esam pieprasījuši informāciju no Moldovas centrālās bankas un tāpat vienlaikus nosūtījuši pieprasījumus pētījumā minētajām bankām un esam jau saņēmuši sākotnējos datus un sākuši analizēt Latvijas banku iesaisti šo darījumu veikšanā,» norāda Finansu un kapitāla tirgus komisijā.
Moldovas finanšu izlūkošanas dienests pagaidām nav lūdzis kolēģiem Latvijā iesaldēt līdzekļus Latvijas banku kontos. Taču Viesturs Burkāns prognozē, ka izmeklētāji centīsies naudu atgūt, lai segtu noguldītājiem zaudējumus.
Skeptiska par ātru un veiksmīgu miljarda zādzības izmeklēšanu ir Moldovas pretkorupcijas centra direktore. Gaļina Bostana, kura uzskata, ka noziegums nevarēja notikt bez varas pārstāvju ziņas, tāpēc tie nav ieinteresēti, lai lietu izmeklētu. Tikpat negribīgi savulaik notika arī izmeklēšana par Moldovas bankas iesaistīšanos naudas atmazgāšanā tā dēvētajā Magņitska lietā.
«Tas varēja arī nenotikt, ja valsts iestādes būtu pildījušas savas funkcijas. Bet tā kā tas netika darīts, var izdarīt secinājumus, ka tajā iejaukti arī varas pārstāvji. Neesmu arī droša, ka visi tic, ka Ilans Šors ir vienīgais vainīgais. Pastāv pat iespēja, ka Šors bija tikai izpildītājs, bet šo shēmu «smadzenes» atrodas pavisam kur citur,» pieļauj Moldovas Pretkorupcijas centra direktore.
No trim starptautiskās detektīvaģentūras Kroll ziņojumā minētajām Latvijas bankām raidījumam atsaucās tikai Aizkraukles banka. Tā atbildēja, ka savā darbībā konsekventi ievēro Latvijas un Eiropas Savienības likumus un prasības. Banka ir pilnīgi pārliecināta, ka tās darbība bijusi pareiza un tiesiski pamatota arī Kroll ziņojumā minētajos darījumos
Ref: 102.000.102.9940