Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume skaidro, ka tad, kad viņam žurnālists sākotnēji uzdevis jautājumu par iespējamo informācijas noplūdi saistībā ar Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) lietu, viņš esot atbildējis noliedzoši, jo viņam neesot bijis zināms, ka dati no ziņojuma ģenerālprokuroram ir nonākuši preses rīcībā.
Straume attaisnojas, ka valsts pārvaldē jebkuras iestādes vadītājs neatklās informāciju no ierobežotas pieejamības dokumentiem. Kad Straume uzzinājis, ka informācija no ziņojuma ir noplūdusi, tad viņš arī ir atzinis šo situāciju un devis savu skaidrojumu.
Tāpat KNAB vadītājs pauž gatavību pēc nepieciešamo atļauju saņemšanas publiskot KNAB ziņojumu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram par iespējamo informācijas noplūdi saistībā ar Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) lietu.
Pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes Straume stāsta, ka būtu gatavs parakstīt šī dokumenta publiskošanu, taču tam ir nepieciešama par lietu atbildīgā izmeklētāja un uzraugošā prokurora atļauja. Viņš kā racionālu dokumenta publiskošanai redz laiku pēc tam, kad lieta tikšot nodota kriminālvajāšanai.
Vaicāts, vai Kļaviņa lietā ir notikusi informācija noplūde, Straume norādīja, ka «esmu diez gan pārliecināts, ka, nē, ka [Indulim] Emsim (LZP) nebija informācijas, ka mums [KNAB] ir ierosināts kriminālprocess, lai viņš to varētu pastāstīt Kļaviņam.» Vienlaikus Straume norāda, ka martā KNAB pieprasīja Saeimai čeku kopijas. «Jūs domājat, ka nav iespējami citi varianti, kā informācija nonāk?» pauž biroja vadītājs, atbildot uz jautājumiem par Emša rīcībā esošo informāciju. Viņš pauž, ka jautājumu par Emša rīcībā esošo informāciju, esot pārbaudījusi prokuratūra.
Straume žurnālistiem arī apliecināja, ka Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) nav priekšlaicīgi izpaudis informāciju par Kļaviņu.
Viņš norāda, ka no 34 kriminālprocesiem Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) ir informējis par trim kriminālprocesiem, kad neilgi pēc šīs informēšanas bija paredzētas procesuālas darbības un bija skaidrs, ka tas izsauks lielu rezonansi. Tas darīts ar mērķi, lai valsts augstākās amatpersonas būtu gatavas atbildēt uz jautājumiem sabiedrībai.
Premjers informēts par gaidāmajām darbībām piektdienā pirms sestdien notikušajām darbībā attiecībā uz Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Dienas starpība starp informācijas sniegšanu un attiecīgu darbību veikšanu saistīta ar to, ka Latvijas Bankas vadītājs tobrīd vēl atradies ārvalstīs.
Dienā, kad noticis attiecīgais process, informācija sniegta arī par deputātiem Artusu Kaimiņu (KPV LV) un Kļaviņu.
Rīcībā esošā informācija liecina, ka maijā Kļaviņa lietas KNAB izmeklētājs nosūtījis iesniegumu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram par to, ka, izmeklējot šo lietu, notikusi pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušana. No šīs lietas izrietot, ka informācija, iespējams, varētu būt izpausta no Kučinska puses.
Kučinskis vairākkārt noliedzis, ka būtu izpaudis informāciju, un pašreizējo situāciju nodēvējis par «mērķtiecīgi no mušas uzpūstu ziloni» priekšvēlēšanu kampaņas laikā.
Jau ziņots, ka KNAB ir sācis kriminālprocesu pret Saeimas deputātu Kļaviņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Kļaviņš pēc kļūšanas par liepājnieku bija sācis saņemt piecreiz lielāku transporta kompensāciju.