Moneyval ziņojums mums ir pateicis ne tikai to, ka Latvija netiek galā ar finanšu noziegumiem, bet arī to, ka tiek stingri novēroti arī garie tiesas procesi. Runa ir par naudas atmazgāšanas apmēriem – mums piešķirot «naudas atmazgāšanas lielvalsts» birku. Ekspertu komitejai arī rodas jautājumi: kur ir vainīgie un kur ir notiesājoši spriedumi? «Tā pati Lemberga lieta; ticiet, Moneyval rūpīgi seko tam, kā tas virzās uz priekšu,» intervijā BNN norāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas vadītājs Gatis Eglītis (JKP).
Latvijas vājais posms – Ģenerālprokuratūra
Latvijas risks nonākt Moneyval «pelēkajā sarakstā», Eglīša ieskatā, mazinātos, ja Latvija starptautiskajiem partneriem parādītu, ka «ledus ir sakustējies» – tiesu sistēmā ir notikušas pārmaiņas.
«Mēs dzīvojam tādā valstī, kur ilgu laiku tika pieļautas, varbūt joprojām tiek pieļautas dažādas nelikumības. Diemžēl mūsu tiesībsargājošās institūcijas nespēj ar to tikt galā, par ko liecina garie tiesu procesi. Tas pats Aivars Lembergs, kurš ilgstoši tiek iztiesāts pirmajā instancē.»
«Tas, ka tiesa nespēj pirmajā instancē desmit gadu garumā pateikt – ir vainīgs vai nav –, ir drausmīgs resursu patēriņš. Mēs maksājam par tiesas procesiem desmit gadu garumā, kas ietver izmaksas par advokātiem, prokuroriem un arīdzan tiesas zālēm. Tur apakšā pilnīgi noteikti ir naudas atmazgāšanas noziegumi. Un tas ir tas, ko Moneyval pārmet – Latvija netiek galā ar naudas atmazgāšanas noziegumiem. Ne tikai pārrobežu, nerezidentu attiecībās, bet arī iekšēji – Lemberga lieta, Māris Sprūds, Vladimirs Vaškevičs. Visi šie garie, garie tiesu procesi. Mēs netiekam līdz spriedumam.»
Eglīša ieskatā, Ekonomisko lietu tiesa, ja to pareizi īstenotu, būtu efektīvs instruments, lai tiktu galā ar liela mēroga korupcijas lietām, finanšu noziegumiem, kas līdz šim nav ticis darīts. Viņš norāda, ka Ekonomisko lietu tiesā strādātu 20 kompetentu tiesnešu. «Zinu, ka amerikāņi grib mums palīdzēt viņus apmācīt.»
«JKP ir novērojis, ka Latvijas tiesu sistēmas absolūti vājais punkts ir Ģenerālprokuratūra. Ir trīs galvenie posmi – izmeklēšana, ģenerālprokuratūra un tiesa. Ja viens posms «izkrīt», tad vai nu lieta nenonāk līdz tiesai, vai arī tā nonāk, taču sliktā kvalitātē. Trešā iespējamība – lieta tiesā netiek pienācīgi uzturēta.»
«Viņi vienkārši tur ielikti, lai būtu neefektīvi»
Lai gan, Eglīša prāt, tiesu sistēma pēdējo gadu laikā sākusi uzlaboties, tomēr, pēc viņa paustā, prokuratūrā «bardaks» joprojām ir pārāk liels. «Kādam ir jābūt vainīgam, ir jābūt tiesas spriedumam, un to no mums gaida starptautiskās institūcijas.»
Ēriks Kalnmeiers un Ivars Bičkovičs ir divi galvenie cilvēki, kas ilglaicīgi atbildējuši par Latvijas tiesu sistēmu. Viņu uzdevums ir gādāt, lai tā strādā godīgi, caurspīdīgi un efektīvi, atzīmē JKP deputāts. «Bet viņi absolūti nedara savu darbu. Privātajā sektorā viņi sen būtu izmesti no darba. Viņi vienkārši tur ielikti, lai būtu neefektīvi.»
«Ja kāds tiktu sodīts un ielikts cietumā par naudas atmazgāšanu, pārējie to uztvertu nopietni – par noziegumiem sodi tomēr tiek saņemti,» norāda deputāts.
Viņš arī uzsver, ka problēma ar garajiem tiesas procesiem ir tāda – tajos iesaistīti politikā spēcīgi un svarīgi cilvēki. «Domāju, ka tur ir korelācija. Apsūdzētajiem tiesā ir «aizmugure» politiskā līmenī. Ģenerālprokuratūra varbūt arī baidās, līdz šim ir baidījusies pieņemt lēmumus, jo zina, ka var arī «norauties» politiskā līmenī.»
Tāpēc, pēc Eglīša paustā, nākamā gada maijs, kad esošajam Ģenerālprokuroram beigsies termiņš, Latvijai ir īpaši svarīgs, lai notiktu pārmaiņas. «Tajā amatā ir jābūt godīgam, uzticamam, kompetentam cilvēkam.»
Savukārt modelis, kā Latvijā ievēl Ģenerālprokuroru, pēc Eglīša uzskatiem, arī būtu jāmaina, veidojot to līdzīgu Somijas modelim, kur Ģenerālprokuroru iesaka Valsts prezidents. «Lai iesaka prezidents. Latvijai tieslietās ir ļoti kompetents, gudrs prezidents – kāds nekad nav bijis. Tad arī Saeimā vērtētu, ko prezidents ieteicis.»
Pilnīgi pareizi.Kalmeijers tādu muļķi laiž un labu algu saņem….
Man ar šiem apsalūtiem pajoliņiem Kalnmeijeru un Resno sūda brāļi Bičkoviču jau ilgi cenšos ar visiem pierādījumiem uzsāk procesu par lielas naudas pazušanu par mantu pazušanu no arestēto mantu sarakstu par reiderisko īpašumā ieņemšanu ko veikušas valsts amatpersonas bet uz priekšu neiet jo valsts tiesībsargājošās iestādes sniedz nepatiesas ziņas vilto rakstiskos un dokumentālās pierādījumus un daudz citu noziegumu,šādiem kropļiem kā Kalnmeijers un Bičkoviča vietā ir cietumā ar mantas konfiskāciju
Metiet viņus arā vai arī dariet to ar bruņotu komandu.
Nu Eglīša kungam vispirms ir jāizlasa likums par prokuratūru un tikai tad sākt kaut ko komentēt. Saeimas deputātiem nav tiesības melot, apmelot un ņemt kukuļus un to visu attaisnot ar partiju vājumu – finanšu trūkumu. Kāpēc policists ar atalgojumu 700 eiro mēnesī tiek apcietināts par 60 eiro kukuli, bet politiskās grupas var pieņemt 100 000 eiro kukuli un tas viņiem tiek piedots, nodēvēts par politisko prostitūciju. Sakārtojiet likumus un paši tos ievērojiet lempji.