Iepriekšējo gadu krīze bija ne vien cikliska recesija, bet tās kombinācija ar smagu globālo finanšu krīzi, turklāt vēl vairāk situāciju saasināja Parex bankas problēmas un valdības nespēja veikt uzkrājumus tā sauktajos treknajos gados, uzskata ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Tāpat jāatzīmē, ka mājsaimniecības, kas trekno gadu laikā ņēmušas lielus kredītus, tagad to dzēšanai faktiski atņem līdzekļus iekšējam tirgum, tādējādi vēl vairāk sarežģījot ekonomikas attīstību, laikrastam Telegraf norāda Kampars.
Tādējādi, pēc ministra domām, fiskālā konsolidācija, kas bija sāpīgs ceļš, izrādījās vienīgais reālais variants.
Ministrs arī norāda, ka tagad valstis, kurām nepieciešama starptautisko aizdevēju palīdzība, naudas summas aizņemas vismaz ar divreiz lielākiem procentiem, nekā to pēc sarunām ar kreditoriem izdarīja Latvija. Konsolidācijai un tai sekojošajai valsts finanšu reputācijai ir ļoti pragmatisks pamats – piesaistāmo līdzekļu cena. Valsts izvēlētais kurss – pievienoties eirozonai 2014. gadā, jau pašlaik uzlabo procentu likmes, tā Kampars.
Viss jau ir ķēdes reakcija. visvainīgākie, manuprāt, ir tie nekustamo īpašumu iepircēji un celtnieki, kas sapirkās n-tos autiņus. Lai arī tagad sēž bez naudas, un, vislabāk, brauc prom.
valdība taču nekad neatzīs, ka vajadzēja darīt citādāk un ka pieļautas kļūdas!