«Separātisma vārds pēdējā gada laikā dažādos veidos, locījumos un kontekstos dzirdēts tik bieži un tik daudzskaitlīgās versijās, ka droši varētu pasludināt par gada vārdu vai nevārdu Latvijas, Eiropas vai pat visas pasaules politikā,» norāda no Latvijas Reģionu apvienības 12.Saeimā ievēlētais deputāts Juris Viļums.
«Par to spriež valdība, par to diskutē NATO un Eiropas Savienības (ES) sanāksmēs, par to no preses slejām atgādina pat kāds pilsonis Beness Aijo – visnotaļ savdabīgs «nacionālboļševiku» līderis un reinkarnējies «latviešu sarkanais strēlnieks» vienā personā,» teic Viļums, piebilstot ka neiztiek arī bez Latgales pieminēšanas. Pēc deputāta sacītā, tiek norādīts, ka «tā ir īpaši ievainojama. Tur ir problēmas ar informatīvo telpu. Plaša robeža ar atkal pie pustraka vadoņa tikušo Krievzemi. Tur varētu būt sevišķi daudz tādu, kas vēlētos dzīvot pēc Putina, Rogozina, Žirinovska vai citu tamlīdzīgu tipāžu ieskatiem veidotā krievu pasaulē.»
12.Saeimas deputāts, Latgales vēlēšanu apgabala pārstāvis turpina: «Diemžēl mūsu valstī tiešām dzīvo ievērojams skaits cilvēku, kuri tic [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina propagandas mašīnas sacerējumiem par labo dzīvi Krievijā, par fašistu huntu Ukrainā un geju huntu Eiropā, vai tic tam, ka visām Krievijas un pasaules nebūšanām par cēloni ir visuresošo ASV slepeno dienestu sazvērestības. Ne tikai kādam Latgalē – arī Rīgas mēram liekas, ka Putins ir «labākais», kas mums šobrīd kaimiņos var būt.»
Pēc deputāta domām, Latvija savu atbildi gatavo ļoti lēni un īpaši nesteidzoties. «Kaitina un nu jau nepārsteidz, ka izskatāmies un droši vien arī esam apjukuši, ka instinktīvi vēlamies šādu savu iedzīvotāju smadzeņu skalošanu izbeigt ar mehānisku Kremļa ruporu izslēgšanu vai kaut kādu formālu aizliegšanu. Vienlaicīgi – pārsteidz, kādēļ mēs Kremļa propagandas atspēkošanai un ietekmes mazināšanai aktīvāk neizmantojam jau šobrīd samērā brīvi pieejamos resursus un metodes. Turklāt šajā gadījumā mums daudz ko priekšā pasaka pašu Kremļa saimnieku darītais.»
Pēc Viļuma domām, Eiropas Savienības vai vienas valsts atbalstīta neliela speciālistu grupa, kuras uzdevums būtu operatīva Kremļa propagandas atspēkošana, veidojot īsus, viegli uztveramus, uz faktiem balstītus un (ideālā gadījumā) pozitīvus vai pat humoristiskus video un infografikas vairākās valodās, varētu dot patiešām jūtamu rezultātu.
«[Krievijas politiķa Dmitrija] Rogozina kungs lepojas ar okupanta titulu («uzbūvēja fabrikas, izglītoja aborigēnus»)? Atbildes materiālā kāds varētu pajautāt, kāpēc PSRS pretojās Vācijas uzbrukumam – vācieši uzvaras gadījumā taču tādus izcilus autobāņus Krievijā būtu sabūvējuši? Putina kungs kārtējo reizi nopeļ netiklības zaņķī grimstošos Rietumus? Atbildes materiālā jāvaicā, ko nogrēkojušies Krievijas elites bērni, ja par sodu tiek sūtīti uz tiem pašiem netiklajiem Rietumiem (Putina meitas dzīvojušas Vācijā un Nīderlandē, savukārt [politiķa Sergeja] Lavrova meita ir ASV pilsone un tur arī dzīvo)? [Dmitrijs] Ķiseļovs kārtējā raidījumā nopeļ «Kijevas huntu»? Te īsi jāpaskaidro vārda «hunta» nozīmi (parasti militāru personu grupa, kas savās rokās pārņēmusi politisku varu) un atgādinām, ka tieši Krievijā pie varas ir cilvēku grupa, kur gandrīz katram ir militāra dienesta pakāpe,» ierosina Viļums. Viņš piebilst, ka visiem sagatavotajiem materiāliem jābūt brīvi pieejamiem tīmeklī. Un jāaicina cilvēkus ar tiem dalīties. Kampaņveidīgi. «Iespējams, jāizmanto interneta komercijas piedāvāto iespēju reklamēt šādus video, balstoties uz potenciālā skatītāja atrašanās vietu. Turklāt šādas reklāmas pirmo sekunžu vēstījumu redz visi – neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā vietnē nācis skatīties Panorāmas vai Ķiseļova Vesti atkārtojumu,» rosina deputāts.
«Ja Putina propagandas mērķis nav pārliecināt par savu taisnību, bet vienkārši piesārņot fonu (lai galu galā cilvēki netic nekam un nevienam), tad arī mums nav jāpierāda sava taisnība. Pietiks, ja uzskatāmi parādīsim, cik smieklīga un nenopietni uztverama ir Kremļa propaganda. Tāpat jāapsver doma par šādu materiālu krātuves reklāmu TV un citos tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos. Iespējams, arī tajos, kas uzskatāmi par Kremļa ruporiem. Viņu piekrišana vai atteikums šādu reklāmu pārraidīt jau būtu pozitīvi izmantojama ziņa pati par sevi,» uzsver Viļums.
«Jāatceras, ka šeit nav runa tikai par mūsu valsts krievvalodīgajiem pilsoņiem. Sekojot notikumiem, ar nožēlu jāsecina, ka arī daudziem latviešiem Kremļa propagandas kontekstā notiekošais neinteresē, pavisam nav skaidrs vai pat ir «pielipušas» patiesībai pilnībā neatbilstošas klišejas. Nacionālajiem medijiem aktīvāk jāturpina darboties, skaidrojot notiekošo, lai arī mūsu tautiešiem nebūtu pārsteigums par to, ka, piemēram, absolūtajam vairākumam aktīvāko Ukrainas brīvprātīgo dzimtā ir krievu valoda un tajā ikdienas operācijās komunicē arī visas no Ukrainas austrumos pastāvīgi dislocētajām karaspēka daļām,» tā deputāts.
Tāpat, viņaprāt, jāatceras, ka plašsaziņas līdzekļi ne tikai ziņo par sabiedrības noskaņojumu, bet vienlaicīgi to arī veido. Ja neziņot par notikumiem (arī tad, ja tie lielākoties ir negatīvi) būtu nepieņemami, tad izvēloties personas, kurām tiek dots ētera laiks, varētu piedomāt kārtīgāk. Citādi brīžiem rodas tāds iespaids, ka Latgali Latvijas nacionālajos medijos pārstāv tādi novadam sveši marģināļi kā [Vladimirs] Lindermans vai [Jevgēņijs] Osipovs, nevis paši latgalieši.
«Nav nemaz tik neiespējami izveidot tādu situāciju, kurā gandrīz katrs valsts iedzīvotājs varētu apgalvot, ka vismaz reizi gadā ir klātienē redzējis vai vismaz dzirdējis kādu no valsts augstākajām amatpersonām. Cilvēku vajadzību pēc šādas uzmanības nedrīkst novērtēt par zemu. Sevišķi reģionos. Ir saprotama Ministru Kabineta vai Saeimas pārstāvju ikdienas aizņemtība. Eiropas prezidentūra, ikdienas darbs, tikšanās ar ārvalstu viesiem, viss saplānots līdz pēdējai minūtei. Taču šis ir tas laiks, kad prioritātēm ir jāmainās,» pārliecināts Saeimas deputāts.
Ref: 102.000.102.9415
Pilnīgi piekrītu J.Viļuma viedoklim. Izrādās arī Reģionu partijā ir sakarīgi cilvēki!