Ķīnas ekonomika 2015.gadā augusi par 6,9%, kas pasaules otrai lielākai tautsaimniecībai ir zemākais pieauguma rādītājs pēdējos 25 gados, liecina Ķīnas statistikas pārvaldes dati.
Pekina 2015.gada izaugsmei bija noteikusi mērķi «ap 7%». Vērtējot statistikas datus, Ķīnas premjerministrs Li Kecjans norādījis, ka lēnāks izaugsmes temps ir pieņemams, kamēr valstī tiek radīts pietiekami daudz darba vietu.
BBC vēsta, ka atsevišķi ekonomisti uzskata, ka Ķīnas tautsaimniecība aug krietni lēnāk nekā to ataino oficiālie dati, tomēr Pekina ir noliegusi, ka dati par izaugsmes tempu tiktu mākslīgi «uzpūsti».
Kopš 2016.gada sākuma Ķīna paguvusi piedzīvot jaunas tirgus lejupslīdes un svārstības. Ķīnas nacionālā valūta juaņa pieredzējusi vēl nebijušu kritienu, uzrādot piecgades laikā zemāko vērtību attiecībā pret ASV dolāru, neskatoties uz Ķīnas Tautas bankas centieniem to ietekmēt. Neskaidrība par valdības rīcības plāniem valūtas un akciju tirgos valstī veicina saspīlējumu, vērtē starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface.
Ķīnas akciju tirgi piedzīvojuši skarbu 2016.gada sākumu, un vilšanos izraisījuši jaunie biznesa konfidences rādītāji (ražošanas sektora veselību raksturojošais indekss PMI samazinājās par 0,4 punktiem līdz 48,2 punktiem decembrī un pakalpojumu sektora PMI samazinājās par 1 punktu līdz 50,2 punktiem, kas ir zemākais līmenis pusotra gada laikā).
Tirgu satricinājis pēkšņais varas iestāžu lēmums pagarināt sešus mēnešus ilgušo aizliegumu lielajiem akcionāriem pārdot savas uzņēmumu daļas, lai izvairītos no panikas. Tāpat negatīvs spiediens uz juaņu ir pieaudzis gan pēc norisēm akciju biržā, gan pretrunīgajiem vēstījumiem no varas iestādēm par to, vai tās ir gatavas ļaut nacionālajai valūtai zaudēt vērtību attiecībā pret ASV dolāru. Papildus juaņas vērtība cieš arī no kapitāla aizplūšanas, kas pastiprinājusies līdz ar bažām par Ķīnas ekonomiskās izaugsmes tempa palēnināšanos, skaidro Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.
Pēc viņa teiktā, reālā ietekme uz ikdienas aktivitātēm Ķīnā notiekošajam līdz šim bijusi ierobežota, tomēr arvien jaunas tirgus grūtības var ietekmēt mājsaimniecību patēriņu. Ķīnas valūtas un akciju tirgus svārstībām ir plaša ietekme arī uz pasaules tirgiem, tostarp naftas cenām.
Svārstīgums un straujas politisko virzienu maiņas liek zaudēt investoru uzticību un rada jautājumus par lēmumu pieņēmēju apņēmību veikt tirgus reformas. Tāpat analītiķi apšauba valsts līderu spēju kontrolēt finanšu tirgus nestabilitāti. Attiecīgi tieši Ķīnas varas iestāžu – tostarp dažādu finanšu aģentūru – attieksme būs izšķiroša ceļā uz tirgus stabilizāciju un investoru uzticības atjaunošanu, uzsver Blūmfelds.
Ref: 111./102.111.103./102.3125