Neraugoties uz publiskajām negācijām, joprojām vairākumam sabiedrības ikdienas varoņi ir politiķi; patriotisma izpausmes vēl nenozīmē vēlmi atbalstīt savu valsti ar nodokļu maksājumiem, vienlaikus sabiedrības viedoklis par nākotnes izredzēm pirmoreiz pēdējos gados ir kļuvis pozitīvs. Eksperti gan brīdina par nākotnes cilvēku psiholoģiskā stāvokļa trauslumu un nedrošības sajūtu, – arī šādus secinājumus cita starpā ļauj izdarīt jaunākais DNB Latvijas barometra pētījums.
Šoreiz īpaša uzmanība veltīta iedzīvotāju priekšstatiem par patriotismu, nopelniem valsts labā un svētku svinēšanas paradumiem.
Pēc ekspertu domām, interesantākos secinājumus raisa respondentu atbildes jautājumā par viņu personisko izpratni – ko nozīmē būt Latvijas patriotam. Lai arī pilnīgi vienādās līderpozīcijās šajā jautājumā ir atbildes «nebraukt prom no Latvijas īslaicīgu grūtību dēļ» un «apzinīgi strādāt un maksāt nodokļus, personiski piedaloties valsts labklājības celšanā» (abām atbildēm piekrīt kopumā 39% aptaujāto), latviešu un krievvalodīgo iedzīvotāju domas šajā jautājumā krasi atšķiras.
Latvieši biežāk uzsvēruši tādas patriotisma izpausmes kā nebraukšanu prom no Latvijas (41%), nepieciešamības gadījumā – valsts aizstāvēšanu no ienaidniekiem (38%), valsts vēstures pārzināšanu (36%) un citus emocionālus faktorus. Īpaši krasas atšķirības respondentu uzskatos vērojamas atbildēs, ka būt patriotam nozīmē «svinēt oficiālos valsts svētkus» (27% latviešu un 21% krievvalodīgo iedzīvotāju) un «tiekoties ar citu valstu iedzīvotājiem, ar lepnumu uzsvērt, ka esi no Latvijas» (attiecīgi 26% un 19%). Savukārt krievvalodīgo iedzīvotāju vidū visizplatītākā patriotisma definīcija saistās ar godīgu strādāšanu, nodokļu maksāšanu un personisku ieguldījumu valsts labklājības izaugsmē – to par būtisku patriotisma izpausmi uzskata 43% krievvalodīgo iedzīvotāju.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, komentējot atbilžu sadalījumu, uzsver: «Šeit redzamais sakrīt ar citiem pētījumiem, kas norāda, ka patriotiski noskaņotie cilvēki Latvijā (kādu starp latviski runājošiem droši vien ir vairāk nekā krievvalodīgo vidū) ir vienlaikus arī tie, kuri vismazāk vēlas maksāt nodokļus.»
Pētījuma ietvaros iedzīvotāji arī lūgti norādīt, kurus cilvēkus par īpašiem nopelniem vajadzētu godināt valsts svētkos. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš saka – paradoksāli, bet neatkarīgi no tā, kā cilvēki ikdienā izsakās par politiķiem, tieši viņi ir visbiežāk minētie cilvēki šajā sarakstā. Šajā jautājumā 15 biežāk minēto cilvēku vidū ir tikai divi ar politiku pilnībā nesaistīti cilvēki, bet saraksta pirmajās pozīcijās ir Rīgas mērs Nils Ušakovs un bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņiem seko Raimonds Pauls, kuru iedzīvotāji šajā sarakstā gan diez vai iekļāvuši viņa politiskās darbības dēļ, tomēr par absolūti nepolitisku viņu nevar uzskatīt.
Jāuzsver, ka arī šajā jautājumā iedzīvotāju izvēle būtiski atšķiras atkarībā no ģimenē lietotās sarunvalodas.
Kaktiņš uzsver: «Šis patiesībā ir jautājums par simboliem – kas ir tie cilvēki, kuri pirmie nāk prātā, ja mums jautā par godināšanu. Aptauja liecina, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju «pirmajās rindās» nav kultūras darbinieku vai sportistu. Uzņēmēju šajā sarakstā gandrīz vispār nav, līdz ar to acīmredzot iedzīvotāju apziņā nav «iesēdušies» Latvijas uzņēmēju vārdi, kuri nestu pozitīvu simbolisku slodzi un šādā brīdī spontāni nāktu prātā. Mūsu varoņi, lai ko mēs neteiktu katru mīļu brīdi ikdienā un lai kā nekritizētu, ir… politiķi!»
Ref: 103.000.103.186