Nākamā gada budžetā konsolidācijas apmērs noteikti nav palielināms. Tas, ko aizdevēji ļoti labprāt gribētu redzēt un kur viņu un Latvijas intereses būtiski neatšķiras, ir sociālo pabalstu sistēmas reforma. Tā ir arī mana politiskā apņemšanās. Sociālās palīdzības sistēma ir jāreformē, atzīst labklājības ministre Ilze Viņķele.
Neatkarīgi no tā, vai sociālā palīdzība tiek finansēta pilnībā no pašvaldībām vai arī no valsts, kā tas ir ar garantētā iztikas minimuma pabalstu, tai jābūt ienākumjutīgai, intervijā laikrakstam Neatkarīgā uzsver ministre. Viņasprāt, palīdzībai jābalstās uz personas ienākumu novērtējumu, tai jābūt precīzāk mērķētai. Vienmēr būs grupa cilvēku, kam pabalsts naudā būs daudz efektīvāka palīdzība nekā nodokļu atvieglojumi. Ja cilvēks ir nodarbināts zema atalgojuma segmentā, tad atvieglojums par apgādājamo viņa finansiālo situāciju īsti neuzlabo.
Tas obligāti saistāms arī ar apgādājamo skaitu. Jāraugās, lai cilvēks nenonāktu nabadzības slazdā, kad, ņemot vērā esošo nodokļu politiku, pie noteikta ienākumu līmeņa ir gandrīz vai neizdevīgi strādāt. Izdevumi, kas viņam pieaug, stājoties darba attiecībās, arī pieaug: jādomā par bērnu pieskatīšanu, bērnudārzu vai aukli, par transportu, darbā ir citas prasības arī apģērba ziņā. Ja cilvēks atrod darbu mazo algu nodarbinātības segmentā, tad, noņemot nost līdz ar to radušos izdevumus, viņam līdzekļu dzīvošanai paliek mazāk, turklāt sociālās palīdzības pakalpojumiem viņš vairs nekvalificējas.
Tas arī ir mūsu nākamā pusgada izaicinājums – pietiekami precīzi definēt tos parametrus, pēc kuriem cilvēks kvalificētos palīdzības saņemšanai, lai nav kā šobrīd, kad palīdzību saņemam līdz noteiktai summai, un, tikko tur ir lats vai divi vairāk, cilvēks to vairs nesaņem, lai gan objektīvi viņam būtu jāpalīdz, varbūt tikai mazākā apjomā. To mēs esam gatavi darīt, esam uzsākuši diskusijas ar sociālo pakalpojumu departamentu, ar pašvaldībām, lai cilvēks savu vajadzību nodrošinājumam spēj nopelnīt ar darbu, bet, ja viņam nedaudz pietrūkst, lai viņš nekristu ārā no palīdzības saņēmēju loka. Jāraugās arī, lai nodokļu atvieglojumu politika būtu tāda, kas cilvēku motivētu būt nodarbinātam, teic Viņķele.
Attiecībā uz sociālajiem jautājumiem Latvija ir definējusi valstij svarīgās intereses, par kurām sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem noteikti iestājas. Tās ir pensijas: gan pensiju pamata apjoma neaizskaršana, gan piemaksu saglabāšana esošajā apmērā. Tie ir arī sociālie pabalsti, ko valsts līdzfinansē pašvaldībām, gan sociālās apdrošināšanas pabalstu neaizskaršana, jo jau esam veikuši virkni ierobežojumu to saņemšanā, kas ir spēkā līdz 2014. gadam, atklāj ministre.
Ref: 102.000.102.226