Valdošās partijas vienojušās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā neizvirzīt nevainojamas reputācijas kritērijus komersantu patiesajiem labuma guvējiem, pastāstīja Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP).
Politiķis norādīja, ka viņš koalīcijā rosināja minētajā likumā tomēr nevirzīt ilgas diskusijas prasījušos kritērijus par nevainojamu reputāciju patiesajiem labuma guvējiem, ko valdību veidojošās partijas esot arī atbalstījušas.
Eglītis norādīja, ka uz otro likuma lasījumu ar piecu partiju parakstiem minētie priekšlikumi tiks izņemti, pārējos grozījumus likuma tekstā paturot.
«Šajās dienās bija sacelta pamatīga vētra par šo Finanšu ministrijas un Finanšu izlūkošanas dienesta iniciatīvu, ko var dēvēt arī par pašdarbību, jo, izrādās, to nemaz no mums neprasa centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācija FATF,» pauda politiķis.
BNN jau vēstīja, ka Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja šos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kopīgā klienta izpētes rīka izveidi, kā arī izvirza nevainojamas reputācijas un nesodāmības prasības šī likuma subjektu patiesajiem labuma guvējiem.
Grozījumi šīs prasības izvirza ļoti plašam komersantu lokam. No vienas puses, tās ir kredītiestādes, finanšu iestādes, advokāti un advokātu biroji, notāri, revidenti un ārpakalpojuma grāmatveži, savukārt, no otras puses, tie ir arī tādi likuma subjekti, kā nekustamā īpašuma darījumu starpnieki, izložu un azartspēļu organizētāji, inkasācijas pakalpojumu sniedzēji, lietotu auto dīleri, kur ir lieli norēķini skaidrā naudā, mākslas un antikvariāta tirgotāji ar noteikta līmeņa apgrozījumu, kriptovalūtu operatori, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji u.c.
Tikmēr Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienojusies rakstīt vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) par Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces Ilzes Znotiņas vairākkārtēju neierašanos uz komisijas sēdēm.
FID pārstāvis Aleksejs Loskutovs gan norādīja, ka pašlaik Znotiņa ir slima, un šī iemesla dēļ uz 2.februāra komisijas sēdi nav varējusi ierasties.
Komisija 2.februārī turpināja apspriest noziedzīgi iegūtu līdzekļu izplatības ierobežošanu NVO sektorā. Iepriekšējā sēdē komisija biju uzdevusi FID līdz 26.janvārim iesniegt komisijai nacionālā riska dokumenta publisko sadaļu, kurā ir atspoguļota informācija par NVO Latvijā.
Tomēr komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš norādīja, ka FID nav sniedzis atbildi vairāk nekā 70 dienas. Viņš uzsvēra, ka šāda attieksme nav saprotama.
Saeimas deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) sacīja, ka vēstules par šo situāciju ir jāraksta aktīvi, jo šāda attieksme nav pieņemama. «Laikā, kad pasaule virzās cenzūras virzienā, nav pieņemama situācija, kad atbildīgās institūcijas nesadarbojas,» teica deputāte, uzsverot, ka Znotiņas attieksme pret komisijas darbu nav pieņemama, un ar šādu attieksmi komisijas darbs netiek uztverts nopietni.
«NVO jautājumi ir ļoti svarīgi – atcerēsimies Krievijas pieredzi, kad NVO tika slēgtas un paziņotas par ārzemju aģentiem. Tikpat lielu apdraudējumu var piedzīvot NVO sektors Latvijā, jo šeit finanšu plūsma var būt ļoti grūti kontrolējama,» teica Beitnere-Le Galla.
Loskutovs gan skaidroja, ka FID pagājušajā nedēļā bija plānojis pabeigt dokumenta saskaņošanu. «Diemžēl vēl ir vajadzīgas dažas dienas, lai šo dokumentu saskaņotu,» teica Loskutovs.