Krievijā policisti, kas veica kratīšanu Tēva Joana Kurmojarova mājās, konfiscēja viņa mobilo tālruni, klēpjdatoru, divas ikonas, sutanu un koka krustu. Viņš tika nogādāts policijas iecirknī Sanktpēterburgā, un viņam tika atļauts vienreiz piezvanīt savai ģimenei, informē ziņu vietne BBC.
Tiek uzskatīts, ka Tēvs Joans ir pirmais priesteris, kas ieslodzīts pēc Krievijā jaunieviestajiem likumiem, lai sodītu tos, kas izplata informāciju, kura ir pretrunā Kremļa veidotajam naratīvam par karu Ukrainā.
«Es esmu sirdsapziņas ieslodzītais, kas cieš savas pārliecības dēļ. Es uzskatu, ka pret mani izvirzītās apsūdzības un mans apcietinājums ir nelikumīgs,» teikts Tēva Joana paziņojumā, ko viņš diktēja savam advokātam Sanktpēterburgas Krestas cietumā.
Tēvs Joans piebilst, ka viņš ir kristīgs pacifists, kura morālie uzskati pilnībā balstās uz evaņģēlija baušļiem un Krievijas Pareizticīgo baznīcas kanoniem.
Nedaudz vairāk kā divas nedēļas vēlāk, 12.martā, pēc Vladimira Putina sāktā iebrukuma Ukrainā, tēvs Joans augšupielādēja vairāk nekā astoņu minūšu garu video vietnē YouTube.
Video viņš sacīja, ka tie, kas izvērš agresiju, nenokļūs debesīs un ka šajā gadījumā nevis Ukraina uzbruka Krievijai, bet gan otrādi.
«Jūs esat agresori, kas uzbruka un nogalināja civiliedzīvotājus. Jūs nebūsiet nekādās debesīs, jūs būsiet ellē,» viņš saka Krievijas vadībai.
Savā video tēvs Joans salīdzina Krievijas iebrukumu ar vardarbīgu džihādismu, norādot, ka asinskārajiem Maskavas līderiem būtu jāpārvēršas par «kareivīgiem islāmistiem», un pie šīs tēmas viņš turpināja atgriezties viscaur video.
Tēva Joana brālis Aleksandrs Kurmojasovs stāsta, ka šobrīd garīdznieks izcieš sākotnējo divu mēnešu apcietinājumu, taču vēlāk, visticamāk, tiks tiesāts.
«Mēs domājām, ka varbūt policija viņam izteiks brīdinājumu, bet tagad mēs uztraucamies, ka viņš saņems desmit gadu cietumsodu,» saka Kurmojarovs, atsaucoties uz maksimālo soda mēru, ko tēvs Joans varētu saņemt.
Vienīgais apmeklētājs, kas ir redzējis tēvu Joanu Krestas cietumā, ir viņa advokāts Leonīds Krikuns, kurš apgalvo, ka viņa klients izskatījies labā veselības stāvoklī un uzvedas izaicinoši.
«Es teicu tēvam Joanam, ka, ja viņš atzīs savu vainu, iespējams, saņems īsāku sodu, bet viņš atsakās atzīt, ka ir izdarījis kādu noziegumu,» saka advokāts.
«Viņš saka, ka labāk izcietīs garāku sodu, nevis atzīs kādu pārkāpumu, un, ja tas notiks, viņš sludinās citiem ieslodzītajiem.»
BBC raksta, ka Tēvs Joans jau iepriekš ir parādījis, ka nebaidās runāt atklāti. Viņš tika izslēgts no baznīcas 2020. gadā pēc tam, kad nosauca jaunuzcelto Krievijas bruņoto spēku baznīcu par «pagānu templi».
Katedrāle Maskavā bija Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu lolojums, un tajā bija paredzēts izvietot freskas, kurās attēlots prezidents Putins, Josifs Staļins, kā arī Krimas okupāciju slavinošas ainas.
Taču tēva Joana stāstu vēl neparastāku padara fakts, ka, pirms viņš iekļuva nepatikšanās ar Krievijas valsti, viņš bija saskāries arī ar Ukrainas drošības dienestu.
Tēvs Joans savu lielāko dzīves daļu dzīvoja Vinnicā, Ukrainas centrālajā daļā, kur viņa vecāki pārcēlās pēc tēva aiziešanas pensijā no Krievijas armijas. 2017.gadā Tēvs Joans nonāca Ukrainas ziņās par kādu nepakļaušanās aktu.
Krievijai anektējot Krimu un Krievijas atbalstītajiem spēkiem okupējot daļu Ukrainas austrumu daļas, Ukraina paplašināja likumus, kas aizliedza padomju simbolikas izmantošanu, taču Tēvs Joans toreiz publicēja attēlus ar vienu no vispretrunīgākajiem no tiem – Georga lenti.
Policija viņu aizveda uz nopratināšanu, un Ukrainas drošības dienests pret viņu izvirzīja administratīvās apsūdzības. Lai gan Georga lente tika izmantota piemiņas pasākumos, kuros atzīmēja uzvaru pār nacistisko Vāciju, to ir pārņēmuši Krievijas atbalstītie separātisti Ukrainas austrumos.
«Viņš nebija radikāli prokrieviski noskaņots, viņš aizstāvēja vārda brīvību un vienkārši uzskatīja, ka varas iestādes rīkojas nepareizi, aizliedzot Georga lentes demonstrēšanu,» saka garīdznieka brālis Aleksandrs.
Toreiz Tēvs Joans teica, ka ir gatavs samaksāt soda naudu, bet teica, ka pēc tam viņš atklāti nēsās lentīti, jo tagad viņš ir samaksājis par šo privilēģiju. Vēlāk ierosinātā lieta pret viņu tika izbeigta.
Drīz vien viņš pārcēlās uz Krieviju, kur viņš jau maksā daudz lielāku cenu par to, ka vērsās pret vārda brīvības ierobežošanu, norāda BBC.