Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders (Bill Browder) paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.
Kā ceturtdien, 21.februārī, vēstīja kanādiešu-britu ziņu aģentūra Reuters, Brouders tai norādījis: «Mans nodoms ir iesniegt krimināla rakstura sūdzību pret Swedbank.»
Britu investors gan nav precizējis, kad sūdzība nonāks Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs. Brouders savulaik Krievijā bijis vadoša ieguldījumu fonda galva, bet pēcāk lobējis, lai Amerikas Savienotās Valstis pieņem tā saukto Magņitska likumu par finanšu krāpniecību un cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā.
BNN jau vēstīja, ka Zviedrijas sabiedriskās televīzijas pētnieciskās žurnālistikas programma Uppdrag Granskning ziņojusi par aizdomām, ka starp Danske Bank un Swedbank Baltijas filiālēm laikā no 2007. līdz 2015.gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu. Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.
Uz to bankas prezidente Birgite Bonnesena (Birgitte Bonnesen) atbildējusi, ka Swedbank rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai komentētu Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušās šai bankai adresētās apsūdzības naudas atmazgāšanā.
Kā norāda banka, tā pildījusi visas prasības, kas noteiktas, lai novērstu naudas atmazgāšanu.
«Mums nekas nav zināms par šiem 50 klientiem un arī par pieminēto summu – 40 miljardiem Zviedrijas kronu (3,8 miljardiem eiro),» telefonkonferencē izteikusies Bonnesena, piebilstot, ka televīzija nav dalījusies ar banku informācijā, uz kuru balstītas apsūdzības, taču Swedbank ir ieinteresēta jebkādā informācijā, kas bankai palīdzētu labāk atpazīt aizdomīgus darījumus.
Swedbank prezidente norādījusi, ka naudas atmazgāšana ir lielākā problēma, ar ko saskaras visas bankas visās pasaules valstīs, taču konkrētais Swedbank risks šai ziņā ir zemāks, ņemot vērā bankas izraudzīto darbības modeli.
«Mēs koncentrējamies uz privātpersonu apkalpošanu savos iekšējos tirgos. Starptautiskie darījumi nav mūsu biznesa modelis. Nerezidentu īpatsvars mūsu klientu vidū ir aptuveni 1%, un lielākā daļa no viņiem ir Eiropas Savienības rezidenti,» viņa uzsvērusi.
Pēc Bonnesenas teiktā, par naudas atmazgāšanu neliecina arī starptautiskie maksājumi, kas, gadiem ritot, turējušies stabilā līmenī un mainījušies tikai atkarībā no pārmaiņām ekonomikā, turklāt relatīvie skaitļi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā bijuši samērojami.
Komentē Baltijas amatpersonas
Lietuvas centrālā banka trešdien, 20.februārī, norādīja, ka tai nav ziņu, ka Swedbank būtu iesaistīta naudas atmazgāšanā, savukārt Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde paziņoja, ka žurnālistu izmeklēšanas materiālos minētie fakti ir jāpārbauda.
Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš trešdien, 20.februārī, preses konferencē sacīja, ka ziņas par Swedbank iespējamu izmantošanu naudas atmazgāšanā ir pagātne un banka par to jau ir sodīta. Putniņš piebilda, ka FKTK izskanējušo informāciju pārrunās ar banku, tomēr, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, «tās ir pagātnes lietas».
«FKTK jau ir sodījusi Swedbank par iekšējās kontroles trūkumiem, tomēr patlaban banka ir novērsusi visus iepriekš konstatētos trūkumus. Turklāt Swedbank ir noslēgusi procesu, kā rezultātā no bankas tika slēgti nerezidentu konti. Ja izrādīsies, ka daļa no Danske Bank līdzekļiem būs saistīta ar naudas atmazgāšanu, tad būs jāvērtē, cik vēl bankas ir iesaistītas,» pauda Putniņš.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka informācija par Swedbank ir jāpārbauda. «Jebkurš noziegums ir jāizmeklē, vienalga, kad tas ir noticis,» uzsvēra Kariņš.