Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzskata, ka 300 – 400 miljoni latu jāietaupa, jāsamazina un jāgriež tā, lai rezultātā neciestu nedz cilvēki, nedz konkrētas nozares.
«Finanšu līdzekļi jāsamazina tajās jomās, kur ietaupīšana būtu mazāk sāpīga cilvēkiem un konkrētām nozarēm. Tāpat arī tur, kur tādu pašu rezultātu var panākt, neskatoties uz finanšu līdzekļu samazināšanu, raugoties arī, lai no tā necieš valsts attīstība,» LNT raidījumam 900 sekundes norāda Krīgers.
Vienlaikus viņš teic, ka jebkurš lēmums, saistīts ar strādājošiem cilvēkiem, pensionāriem, māmiņām, līdzekļu samazināšanu vai tarifu paaugstināšanu ir smags jautājums. «Viss smagi atsauksies uz iedzīvotājiem, jo viņi ir rēķinājušies ar rītdienu, to, kāds būs viņu labklājības līmenis, taču pēkšņi saņems kaut ko citu,” uzskata Krīgers, piebilstot, ka, pēc viņa domām, tie, kas pašlaik nosaka valsts attīstības kursu, paliks tie paši. “Pamattendences arī paliks tās pašas, tāpēc mums nopietni jāstrādā, lai nepieļautu nopietnus lēcienus pa kreisi vai labi, lai nebūtu tā, ka mēs ar vienu roku darām vienu, ar otru pilnīgi pretējo.»
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle domā, ka valsts izdevumu samazināšanai vajadzētu būt daudz pārdomātākai.
«Ekonomika mēģina dzīvot savu dzīvi, piemēroties tām izmaiņām, kas notikušas. Recesija ir beigusies, taču jautājums, cik ātri mēs iziesim no krīzes, paliek. Tāpēc mana vēlme ir, lai valdība neiztērē sevi sīkumos,» saka Egle, piebilzdama, ka, viņasprāt, Saeima nostartējusi nedaudz labāk un tai labo darbu ir vairāk nekā valdībai.
Šādam viedoklim gan nepiekrīt Krīgers, norādot, ka šī Saeima bija pietiekoši liela kļūda. Viņš tāpat piebilst, ka arī attiecībā uz valsts iziešanu no krīzes, neesot tik optimistiski noskaņots kā Egle. «Egles kundze uzskata, ka mēs no krīzes varētu iziet četru gadu laikā, es domāju, ka šis ceļš būs daudz garāks. Ja gribam iziet četru gadu laikā, valstī ir strauji jāmaina domāšanas stils, valdības darbs.»