Vispozitīvāk uz Latvijas darba tirgus situāciju raugās jauni cilvēki līdz 35 gadu vecumam, bet viskritiskāk – iedzīvotāji pēc 55 gadu vecuma. Turklāt skaidri iezīmējas kurzemnieku pesimistiskākais noskaņojums – pēc pašu domām, tieši viņiem ir visgrūtāk atrast darbu. Arī uz pozitīvām pārmaiņām tuvāko piecu gadu laikā cer ļoti maz Latvijas rietumu iedzīvotāju, liecina liecina jaunākais *Baltic International Bank Latvijas barometrs.
Vērtējuma skalas pretējā pusē izteiktas līderpozīcijas ieņem aptaujātie zemgalieši – 59% šā novada iedzīvotāju norādījuši, ka patlaban viņiem būtu visai viegli atrast darbu. 17% atzīmējuši, ka varētu atrast labi vai vismaz vidēji labi atalgotu darbu. Turklāt tūlīt pēc rīdziniekiem viņi ir arī visoptimistiskākie par nākotni, un 23% zemgaliešu ir pārliecināti, ka jau tuvākā gada līdz piecu gadu laikā darba atrašanas iespējas vēl uzlabosies. Rīgā šādās domās ir 25% respondentu.
Visskeptiskāk uz darba tirgu skatās kurzemnieki – 70% uzskata, ka Kurzemē darba atrašanas iespējas ir sliktas. Šeit tikai 7% pārliecināti, ka ir viegli atrast labi vai vismaz vidēji labi atalgotu darbu. Latgalē, kur patlaban pēc oficiālās statistikas ir visaugstākais bezdarbs valstī, situācija tiek vērtēta nedaudz pozitīvāk – 65% pievienojas viedoklim, ka šeit ir sliktas iespējas atrast darbu.
Vidēji atalgotu darbu šeit viegli varētu atrast 10% aptaujāto, lai gan respondenti atzīst, ka augsti apmaksātu darbavietu Latgalē vispār nebūtu iespējams sameklēt.
Jaunieši sociālās garantijas nevērtē augstu
Atalgojums visās vecuma grupās ir būtiskākais kritērijs, pēc kura tiek vērtēts darba piedāvājums, taču jauniešiem līdz 24 gadiem būtiskas šķiet arī iespējas darbavietā veidot karjeru (40%), kā arī tas, vai darbs šķiet interesants (40%).
Aptaujātie vecumā no 25 līdz 54 gadiem biežāk pievērš uzmanību labiem darba apstākļiem (50%). Bet iedzīvotāji, kas vecāki par 55 gadiem, norāda, ka gandrīz vienlīdz bieži izvērtētu gan to, vai darbs piedāvā labus darba apstākļus (39%), gan to, lai darbs pašiem šķiet interesants (37%).
Novērtējot, kādi ir būtiskākie faktori, kas Latvijas tirgus situācijā paaugstina konkurētspēju, aptaujāto domas dalās. Jaunieši līdz 24 gadu vecumam biežāk nekā citi uzskata, ka būtiskas ir svešvalodu zināšanas (47%). Jauni cilvēki no 25 līdz 34 gadiem domā, ka uzkrātā darba pieredze (62%), savukārt aptaujātie vecumā no 35 līdz 54 gadiem uzskata, ka kontakti, paziņu loks (62%), bet iedzīvotāji pēc 55 gadu vecuma uzsver augstākās izglītības nepieciešamību (38%).
Jaunieši ir tie, kuri gatavi strādāt jebkur un neraujas strādāt specialitātē, – tikai 18% ir svarīga darba atbilstība apgūtajai profesijai. Bet starp viņiem visvairāk ir to, kuriem svarīgs ir augsts amats (14%). «Jāatzīmē, ka šīs vecuma grupas pārstāvjiem vismazāk svarīgas ir sociālās garantijas (31,9%). Jo vecāki respondenti, jo augstāku vietu vērtējuma skalā ieņem sociālais nodrošinājums,» norāda pētijuma pārstāvji.
*Baltic International Bank Latvijas barometrs ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.
Ref:224.000.103.155