ASV pašlaik kulminācijas fāzē iegājusi skaļā prezidenta vēlēšanu kampaņa, kur kandidāts Donalds Tramps (Donald Trump) paudis gatavību sadarboties Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Laikraksts The New York Times savukārt sadzinis pēdas viņa sāncenses Hilarijas Klintones (Hillary Clinton) ģimenes saistībai ar Maskavu urāna ieguves jomā.
Laikraksts vērtē, ka viens no Putina mērķiem ir kontrolēt lielu daļu pasaules urāna atradņu, un uzskata, ka to pamazām īsteno Krievijas valsts kodolenerģijas korporācija Rosatom. Tikmēr tieši Klintonu ģimene pieļāvusi, ka šis uzņēmums kļuvis par tik varenu, ka ir vienīgais pasaulē, kas spēj piedāvāt visu produktu un pakalpojumu klāstu kodoleneŗģētikas nozarē.
Uzņēmumam pieder kapitāldaļas urāna ieguves uzņēmumos dažādās pasaules valstīs no Kazahstānas līdz Zambijai. Laika posmā no 2009. līdz 2013.gadam triju darījumu ceļā Rosatom kontrolē nonāca kanādiešu uzņēmums Uranium One, kas savukārt pārvalda piektdaļu no visa ASV urāna ieguves apjoma.
Jāpiebilst, ka ASV federālās iestādes urānu uzskata par stratēģiskas nozīmes dabas resursu, ar kura ieguvi saistītos darījumus jāapstiprina valsts institūcijām. The New York Times noskaidrojis, ka starp iestādēm, kas devusi piekrišanu Uranium One pastarpinātai nonākšanai Rosatom kontrolē bijis arī ASV Valsts Departaments, ko tolaik vadīja toreizējā valsts sekretāre Hilarija Klintone.
Viņas dzīvesbiedrs, bijušais ASV prezidents Bils Klintons (Bill Clinton) darbojas bezpeļņas korporācijā Clinton Foundation, kam ziedojumus 2,4 miljonu ASV dolāru (2,2 miljonu eiro) vērtībā piešķīris Uranium One vadītāja ģimenes fonds.
The New York Times uzsver, ka Klintonu ģimene šos ziedojumus nav publiski uzrādījusi.
Ref: 111.111.103.4234