«Satiksmes ministrijai (SM) izveidojot darba grupu ar mērķi iepazīties ar situāciju Latvijas ostās, jau sākotnēji bija iekodēts, ka rezultāta nebūs. Tas kļuva skaidrs iepazīstoties ar darba grupas sastāvu, kurā tika iekļauti ministrijas ierēdņi un asociācijas, ko algo Rīgas Brīvosta,» intervijā BNN norāda biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) padomnieks Aivis Landmanis.
«Darba grupa neko pēc būtības nemaz neskatīja, nemēģināja izvirzīt kādas problēmas. Mūsu reālie priekšlikumi vispār netika skatīti, tie tika «atšūti»,» uzsver Landmanis. Viņš piebilst, ka darba grupā netika pieaicināta nedz Konkurences padome un Latvijas Darba devēju konfederācija, nedz Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā un Ārvalstu investoru padome, kā arī citi neatkarīgi eksperti. «Līdz ar to SM publiskotais stapziņojums, kuru veidojot SM ierēdņi ļoti daudz sadarbojušies ar Brīvostas pārvaldītām asociācijām, nav nesis pārsteigumus.»
BATL uzskata, ka SM ar starpziņojuma palīdzību cenšas pierādīt un pamatot, kāpēc izmaiņas ostu pārvaldībā ir liekas un ierēdņus apgrūtinošas. Turklāt BATL jau iepriekš publiski norādījusi uz SM ierēdņu un satiksmes ministra Aivja Roņa mazspēju un vēlmes trūkumu sakārtot to tiešā pārraudzībā atrodošos tranzīta nozari, kuras būtiska sastāvdaļa ir tieši Latvijas lielās ostas.
«Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem ir jāparāda mugurkauls un jāpārņem iniciatīva no SM. Saeimas deputātiem ir pienākums nekavējoši rīkoties, lai Latvijas valsts izpildītu Ministru prezidenta Valda Dombrovska Eiropas Komisijai sniegto apņemšanos sakārtot ostu likumdošanu, kā arī lai pildītu vēlētājiem dotos solījumus,» uzsver Landmanis.
Vaicāts, cik lielu atbalstu izjūt ostu reformām, no Saeimas deputātu puses, Landmanis atklāj, ka tas ir mainīgs, ko nosaka arī deputātu piederība konkrētām partijām. Tomēr BATL aicina komisiju pieņemt lēmumu par ostu likuma atvēršanu, jo tālāka kavēšanās un gumijas stiepšana nav pieļaujama.
Otrdien, 17.aprīlī, minētā komisija iepazinusies ar SM starpziņojumu par esošā ostu pārraudzības un pārvaldības modeļa efektivitāti, un aicinājusi atbildīgo ministriju ostu darbības izvērtēšanā piesaistīt neatkarīgus Pasaules Bankas ekspertus. «Ir daudz jautājumu, ko var atrisināt arī bez Pasaules Bankas ekspertu piesaistes, taču labāk, lai ir tā, nekā vispār nekā. Neatkarīgu ekspertu viedoklis ir nepieciešams, un mēs ceram, ka tas šajā gadījumā, kad reformu nepieciešamība ir acīmredzama, palīdzēs situāciju atrisināt,» teic Landmanis.
Turklāt arī komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka SM darba grupas rezultāts ir neapmierinošs un liecina par paviršu pieeju ostu jautājumiem. «Ministrija nav nodrošinājusi kvalitatīvu darba grupas darbību, pietiekami plašu sabiedrības līdzdalību un nav ņemta vērā arī starptautiskā pieredze. Rodas iespaids, ka darba grupa ir izveidota ar mērķi noraidīt ostu reformas priekšlikumus. Tāpēc komisija aicinās Satiksmes ministriju piesaistīt neatkarīgu ekspertu no Pasaules Bankas tehniskās palīdzības misijas, un divām lielākajām ostām līdzfinansēt šo pētījumu,» uzsver Dombrovskis.
«Līdzšinējā Latvijas lielo ostu pārvaldības prakse, Valsts kontroles revīziju rezultāti un plašsaziņas līdzekļos daudzkārt sniegtā informācija par lielo ostu pārvalžu un valžu locekļu «visatļautību» skaidri apliecinājusi, ka ostu pārvaldība tiek pakārtota privātām, savtīgām un, iespējams, koruptīvām interesēm. Tāpēc nav attaisnojama līdzšinējā pasīvā Satiksmes ministrijas nostāja, kas joprojām pakārtojusies ierastajai «trekno gadu» un «veco oligarhu» praksei,» atgādina Landmanis.
BNN jau vēstīja, ka pēdējā laikā arvien biežāk izskan aicinājumi Latvijā ieviest labākus ostu pārvaldības principus. Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā izpilddirektore Līga Smildziņa – Bērtulsone intervijā BNN atzinusi, ka «lēmumu attiecībā uz ostu pārvalžu darbību un reformām tik grūti pieņemt tāpēc, ka tas ir politizēts jautājums. Lai gan tās trīs lietas, par ko investori iestājas – skaidra ostu misija un mērķi, vienlīdzīga konkurence un caurspīdīgāka ostu pārvaldība – nav tik smagas, ka par tām vajadzētu lauzt šķēpus.»
Ref: 102.000.102.1496
Par visiem 100 tam Landmanim piekrītu. Interesanti, cik naudiņas katru gadu šīs brīvostu pārvaldes ieskaita Valsts, pašvaldību budžetos? Cik zinu tan 0,00 Ls. Igaunijā gan kādus vairākus desmit miljoniņus katru gadu. Kur paliek mūsu nauda? Vai Lemberga, Loginova, Amerika kabatās?
Tieši tā ! Un galvenais , ka visi to zina un saprot , bet izmaiņām pretojas tāpēc , ka pārāk daudzi no tā barojas .