Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.
«Viedokļi saistībā ar Latvijas autoceļu tehnisko stāvokli pauduši Latvijas iedzīvotāji, kopumā vērtējami kā pesimistiski. Turklāt īpašs rūgtums par stāvokli, kas valda uz Latvijas autoceļiem, jaušams Zemgales un Latgales iedzīvotāju attieksmē,» uzsver biedrībā.
Lūgti novērtēt, kā autoceļu stāvoklis ietekmē uzņēmējdarbību Latvijā, puse no respondentiem atzina, ka, viņuprāt, slikto ceļu dēļ uzņēmējdarbība ārpus lielajām pilsētām daudzviet sezonāli ir nopietni apgrūtināta. Visbiežāk šāda atbilde izskanēja Zemgalē (62%) un Latgalē (54%). Nedaudz retāk jeb 48% gadījumu šāds viedoklis pausts Kurzemē, kā arī Vidzemē (45%).
Tāpat bieži pausts viedoklis, ka uzņēmējiem nākas tērēt nesamērīgi daudz līdzekļu autotransporta remontos, kas jāveic ceļu kvalitātes dēļ. Visbiežāk šī atbilde sniegta Vidzemē (46%), bet visretāk (38%) – Latgalē.
Respondenti atklājuši arī to, ka, viņuprāt, ceļu sliktais stāvoklis ir pastāvīgs apgrūtinājums uzņēmējdarbības veicējiem ārpus lielajām pilsētām. Tā domā 40% Vidzemes un Kurzemes respondentu, kā arī nedaudz mazāk aptaujāto no Zemgales (37%) un Latgales (36%). Turklāt vidēji katrs piektais respondents uzskata, ka, samierinoties ar valsts un pašvaldību nolaidību, uzņēmējiem pašiem nākas ieguldīt ceļu remontos. Tā uzskata vidēji katrs piektais respondents no Vidzemes, Kurzemes un Latgales, bet Zemgalē šādu secinājumu izdara aptuveni katrs ceturtais aptaujas dalībnieks (28%).
Biedrības pārstāvji uzsver, ka jau ilgstoši tiek lauzti šķēpi arī par mērķiem, kuriem tiek novirzīti autobraucēju nodokļi par auto ekspluatāciju. «Neraugoties uz to, ka daudzviet Latvijā ceļu situācija vērtējama kā kritiska, nodevām ceļu un tiltu remontiem un uzturēšanai labā tehniskā stāvoklī tiek novirzīti vien 24% no iemaksātajiem nodokļiem, kamēr pārējā daļa tiek izmantota citu valsts budžeta jomu tēriņu segšanai. Aptaujas dati atklāj samērā paredzamu faktu – atbalsts līdzšinējai finansējuma sadalei ir niecīgs.»
Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš stāsta: «Daudzviet reģionos, īpaši lauku novados, ceļi ir uz pilnīgas sabrukšanas robežas, jo pašvaldībām nav līdzekļu to pārbūvei, savukārt valdība aizvien turpina politiku, kuras būtība – problēmām pagriezt muguru. Fakti rāda, ka reģionu uzņēmējiem regulāri rodas papildu finansiāli zaudējumi nesakārtotas infrastruktūras dēļ, kurā uzņēmējiem pašiem jāiegulda līdzekļi, nemaz nerunājot par to, kā sliktās kvalitātes ceļi atsaucas uz auto nolietojumu.»
Bērziņš norāda, ka savas intereses aizvien aktīvāk sāk aizstāvēt arī reģionu uzņēmēji, piemēram, Vārkavas novada uzņēmēji ir Saeimā iesnieguši vēstuli ar atkārtotu aicinājumu vērst uzmanību autoceļu problēmām viņu novadā, piedraudot pat uzsākt tiesas procesus. «Tas liecina, ka problēma tuvojas kritiskajai robežai.»
Respondenti visā Latvijā visbiežāk apgalvoja, ka ceļu un tiltu remontam un uzturēšanai jānovirza visas autobraucēju samaksās nodevas un nodokļi. Tā uzskata 40% kurzemnieku un vidzemnieku, kā arī 38% vidzemnieku. Vidēji katrs trešais respondents visos novados par akceptējamu pieņemtu 80% autobraucēju nodevu novirzīšanu ceļu uzturēšanai, bet jau ievērojami mazāk respondentu gatavi pieņemt 50% budžeta novirzīšanu. Tā pauž 21% Zemgales iedzīvotāju, 20% Latgales iedzīvotāju, 18% vidzemnieku, bet visretāk – 13% kurzemnieku.
Pētījumu piedalījās 1 005 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Ref:224.000.103.1296