Lai gan Latvijā ir 119 pašvaldības, caur deputātu kvotām dalītā budžeta nauda lielākoties nogulsnējas dažās pašvaldībās, kurām ir ciešas saites ar valdošajām partijām. Turklāt piecās pašvaldībās piešķirtās summas pārsniedz miljonu eiro, izpētījis portāls Ir.
Līdere ir Ventspils – šajā pilsētā un novadā attīstības projekti kvotu ietvaros saņēmuši 4,1 miljonu eiro. Tai seko Liepāja ar 1,7 miljoniem, Rēzekne un novads ar 1,4 miljoniem, Jelgava un novads ar 1,1 miljonu un arī Valmiera saņēmusi 1,1 miljonu eiro. Savukārt, piemēram, Jūrmalai atvēlēti gandrīz 900 tūkstoši, Jēkabpilij un novadam – vairāk nekā 700 tūkstoši, Madonai 630 tūkstoši, bet vairāk nekā 500 tūkstošus saņēmusi Aglona, Tukums, Koknese, Cēsis un Garkalne.
Raugoties pēc finansējuma mērķiem, lielākoties kvotu ietvaros atbalstīts sports – ar 10,5 miljoniem eiro. 7,8 miljonus deputāti atvēlējuši dažādiem infrastruktūras vai komunālajiem projektiem pašvaldībās. Vairāk nekā divi miljoni izdalīti baznīcu remontiem, 2,6 miljoni dažādiem izglītības projektiem (interaktīvās tāfeles, mācību līdzekļi u.c), 3,4 miljoni kultūras iestādēm vai pasākumiem, vēl 860 tūkstošus sociāliem mērķiem (lielākoties zāļu kompensāciju palielināšanai), bet 630 tūkstoši sadalīti konkrētām sabiedriskām organizācijām, vēsta portāls.
Ventspils ir līdere arī vērienīgāko un dārgāko kvotu projektu ziņā – tā, piemēram, Ventspils Olimpiskajam centram un Ventspils Mūzikas vidusskolai deputāti atvēlējuši 1,55 miljonus eiro katram. Piektais vērienīgākais kvotu projekts ir Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs ar 980 000 eiro. Visus minētos projektus paredzēts realizēt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) «krusttēva», smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga vadītajā pilsētā. Salīdzinājumam – vismazākā kvotu nauda, ko pēc ZZS deputāta un kādreizējā Daugavpils mēra Riharda Eigima priekšlikuma Saeima piešķīrusi Daugavpils domei Neredzīgo biedrības atbalstam, ir tikai 550 eiro – summa, ko labu vēlošs deputāts varētu atļauties arī kā privātu ziedojumu, vēsta portāls.
BNN jau vēstīja, ka uz minētajiem faktiem norādījis arī neatkarīgais deputāts Artuss Kaimiņš. Pēc viņa teiktā, kamēr Latvijas iedzīvotāji gulēja, parlaments 20 stundas izskatīja budžetu, nelietderīgi izlietojot 27 miljonus Latvijas nodokļu maksātāju naudas
«Nezinu, kā to citādāk nosaukt kā vien par zādzību, jo tā bija koalīcijas deputātu balsu pirkšana pirms vēlēšanām. Nedomāju, ka nodokļu maksātājiem būtu jāmaksā par, piemēram, grāmatas izdošanu par sieru vai neskaitāmu ielu bruģēšanu, baznīcu jumtu maiņu, muzeju krātuvju digitalizēšanu. Tas viss ir deputātu kvotu ietvaros – katram deputātam paredzēti 20 000 eiro,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma uzsvēris Kaimiņš, neslēpjot, ka ir pret šādu deputātu kvotām, un piebilstot, ka «no šiem 27 miljoniem eiro 10 – 11 miljoni aiziet uz Aivara Lemberga vadīto pašvaldību – tie saucas tā kā mesli Lemberga kungam, manuprāt, lai vispār varētu pieņemt šo budžetu.»
«Es vaicāju [premjera Māra] Kučinska kungam, kāpēc mums 20 stundas nenormālā ātrumā jāpieņem budžets un pa nakti, it kā Latvijā būtu kara stāvoklis. Man atbildēja, ka tās ir tradīcijas no Augstākās padomes, tātad, komunisma laikiem. Kamēr dienaskārtību mūsu valstī noteiks bijušie komunisti – Brigmaņa, Lemberga, Reira, Piebalga, Amerika kungi, mūsu valstī nekas nemainīsies, un cilvēki brauks no šīs valsts projām un putni zags akmeņus no Valsts ieņēmumu dienesta ēkas jumta,» norādījis Kaimiņš.
Pēc viņa sacītā, 2017.gada budžets nav nodokļu maksātāju, bet gan koalīcijas budžets, kur koalīcija sadalījusi naudu savā starpā atbilstoši savām merkantilajām interesēm. Kaimiņš aicinājis iedzīvotājus iesaistīties valsts politiskajos procesos, jo pretējā gadījumā «pa nakti brutāli tiek izlaupīta valsts kase. (..) Tas ir agresīvs budžets uz valsts nodokļu maksātāju pleciem.»
Arī Sabiedrība par atklātību – Delna uzsvērusi, ka deputātu kvotas kalpo primāri politisko partiju popularitātes celšanai, nevis sabiedrības kopējām interesēm. «Deputātu kvotas ļauj partijām izmantot valsts resursus, lai piekukuļotu vēlētājus ar mērķi iegūt viņu balsis vasarā gaidāmajās vēlēšanās, kas ir pretrunā demokrātiskām vērtībām. Šāda valsts resursu izmantošana, sponsorējot politiķiem pietuvinātu šauru cilvēku loku, nav vienlīdzīga un neatbilst labas pārvaldības principiem un valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktām prioritātēm. Šādu praksi nevajadzētu pieņemt kā pašsaprotamu. Tā ir nosodāma un būtu nekavējoties atceļama,» norādīts biedrībā.
Īpaši dāsnas summas deputāti šogad piešķīruši Zaļo zemnieku savienības pārvaldītajai Ventspils pašvaldībai. Daudzmiljonu infrastruktūras projekti nebūtu uzskatāmi par akūtām problēmām, kam pašvaldība pati nevarētu rast finansējumu. Turklāt, piemēram, Ventspils mūzikas vidusskolas projekts jau ir saņēmis 15 miljonus eiro finansējumu no emisijas kvotu izsolīšanas konkursa, uzsvērusi Delna.
«Nodokļu maksātāju naudas izdalīšana deputātiem simpatizējošu projektu īstenošanai necaurspīdīgā un valsts prioritātēm neatbilstošā veidā vēl vairāk mazina arī jau tā zemo sabiedrības uzticību parlamentam un politiskajām partijām. Deputātu kvotu atcelšana celtu labas pārvaldības standartus, stiprinātu demokrātiju un līdzekļu lietderīgāku izlietojumu,» tā Delna.
Tāpat arī Saeimas deputāte, ekspremjere Laimdota Straujuma atzinusi, ka deputātu budžeta kvotās sadalītā summa izauga līdz 20 miljoniem eiro, jo Zaļo un zemnieku savienība budžetā vēlējās atvēlēt lielas summas savu partijas biedru vadītajām pašvaldībām.
Straujuma Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma stāstīja, ka vienā brīdī ZZS atnākusi ar budžeta projektu, kas paredzējis ļoti iespaidīgus piešķīrumus viņu vadītājām pašvaldībām, citas pašvaldības savukārt ignorējot. Pret šādu naudas sadali pārējām koalīcijas partijām radušās iebildes, kam kompromiss rasts, palielinot kopējo piešķīrumu summu un līdzekļus piešķirot plašākam pašvaldību lokam.
Šādos apstākļos būtu melīgi teikt, ka kvotu pieaugums būtu tikai deputātu izdomāts, uzsvēra politiķe un norādīja, ka naudas piešķīrumi, protams, bija saskaņoti gan ar premjeru Māri Kučinski no ZZS, gan ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu no ZZS.
Protams, pašvaldībām vajadzību ir daudz un vairums no kvotu priekšlikumiem bija jēdzīgi, taču turpmāk Vienotība uz šādiem kompromisiem vairs neizies, solīja Straujuma. Viņa uzsvēra, ka nevar liegt iespēju deputātiem iesniegt priekšlikumus budžetam, tomēr 20 miljoni eiro ir pārāk liela summa, kuru sadalīt šādā veidā.
Kā zināms, Saeima ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā naktī uz ceturtdienu, 24.novembri, pieņēmusi likumu Par valsts budžetu 2017.gadam, vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2017., 2018. un 2019.gadam, trīs jaunus likumus, kā arī grozījumus 54 likumos. Par nākamā gada valsts budžetu balsoja 59 deputāti, pret – 36 deputāti.
Ref: 102.000.102.14064