Svētdien, 3.martā, notikušajās Lietuvas pašvaldību padomju vēlēšanās vislabāk veicies sabiedriskajām vēlēšanu komitejām jeb bezpartejiskām deputātu apvienibām, kas ieguvušas 311 mandātus pašvaldību padomēs, tai skaitā četrus mēru amatus, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas interneta vietnē.
Kopumā pirmajā vēlēšanu kārtā sadalīts 1 461 no 1 502 deputātu mandātiem, par kuriem sacentās vairāk nekā 13 000 Lietuvas politiķi. Pārējo mandātu īpašnieki būs jānoskaidro vēlēšanu otrajā kārtā 17.martā, kad jāievēl mēri vēl 41 pašvaldībā, kur pirmajā kārtā to nav izdevies izdarīt.
No politiskajām partijām vislabāk veicies Tēvzemes savienībai–Lietuvas kristīgajiem demokrātiem, kas ieguvuši 267 mandātus, tai skaitā trīs mēru amatus. Lietuvas Sociāldemokrātu partija ieguvusi 264 mandātus, tai skaitā piecus mēru amatus, Zemnieku un zaļo savienība 218, un Liberāļu kustība 121, un abas pēdējās izcīnījušas katra pa diviem mēru amatiem.
60 mandātu ieguvusi Darba partija, 54 – Lietuvas poļu vēlēšanu akcija–Kristīgo ģimeņu savienība un 49 – partija Kārtība un taisnīgums. Šo partiju kandidāti pagaidām mēru amatus nav ieguvuši.
Vēl 32 mandātus, tai skaitā vienu mēra vietu, izcīnījusi Lietuvas Brīvības savienība (liberāļi) un 24 – Lietuvas Sociāldemokrātu darba partija, kurai mēra vietu nav.
Kā ziņots, vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās sasniegusi 47,8% un bijusi nedaudz augstāka nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2015. un 2011.gadā, kad tā bija attiecīgi 47,2% un 44%. 3.martā pie balsošanas urnām devušies 41,5% Lietuvas balsstiesīgo iedzīvotāju, bet vēl 6,3% savu izvēli izdarījuši jau iepriekšējā balsošanā.
60 pašvaldībās 2 459 047 balsstiesīgo Lietuvas iedzīvotāju izvēlei tika piedāvāti 465 kandidātu saraksti. 364 no tiem izveidojušas partijas, 14 – partiju koalīcijas un 87 – sabiedriskās vēlēšanu komitejas.