Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas vēlēšanu sistēmas reformēšanai valstī ir teju vispārējs atbalsts, taču mēģinājums pazemināt parlamenta vēlēšanu slieksni partijām no pieciem līdz trim procentiem šonedēļ cietis neveiksmi.
Seimā pietrūkst vienas balss
Lietuvā valdošai Zemnieku un zaļo savienībai 2019.gada decembrī izdevās panākt, ka Seims atbalsta vēlēšanu sliekšņa pazemināšanu politiskajām partijām līdz trim procentiem un partiju koalīcijām līdz pieciem procentiem. Attiecīgo grozījumu pieņemšanai sekoja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) veto grozījumu izsludināšanai, valsts galvam uzskatot, ka iecerētās pārmaiņas ir pārāk krasas un ieteica vēlēšanu sliekšņus pamazināt partijām līdz četriem procentiem un partiju apvienībām līdz sešiem procentiem. Nausēda pamatojis, ka zemāki vēlēšanu sliekšņi parlamentā radītu lielāku politisko spēku sadrumstalotību un mazinātu valdības stabilitāti.
Otrdien, 14.janvārī, Seimā Lietuvas zemnieki-zaļie nespēja savākt pietiekami daudz balsu, lai noraidītu prezidenta veto šajā jautājumā. Balsojumā par piecu un trīs procentu slieksni nobalsoja 70 likumdevēji, «pret» bija 51 un atturējās divi. Veto noraidīšanai un grozījumu pieņemšanai bija vajadzīga vismaz 71 balss.
Par prezidenta veto noraidīšanu balsoja Zemnieku un zaļo savienība, Lietuvas Sociāldemokrātiskā darba partija, Lietuvas Poļu vēlēšanu akcija–Kristīgo ģimeņu apvienība un vairāki likumdevēji no frakcijas, kas neietilpst valdošajā koalīcijā. Pret vēlēšanu sliekšņu samazināšanu savukārt balsoja opozīcijas konservatīvā Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti, liberāļi un sociāldemokrāti.
Kas atliek partijām? Pagaidām politiķiem jārēķinās, ka, lai iekļūtu Seimā, vairāku kandidātu vēlēšanu apgabalos politiskajām partijām ir jāsaņem vismaz pieci procentu balsu, bet partiju apvienībām – vismaz septiņi procenti no balsu kopskaita.
Seimā mētājas ar pārmetumiem
Gatavojoties otrdienas balsojumam Seimā, opozīcijas un valdošās koalīcijas pārstāvji iesaistījās vārdu un argumentu cīņā, kas izvērsās visai asa.
Sacīdams, ka prezidenta padomnieki zvanījuši deputātiem ar aicinājumu atbalstīt prezidenta veto, deputāts Naglis Puteiķis (Naglis Puteikis) pārmetis Prezidenta kancelejai, ka tā pārkāpusi Lietuvas Konstitūciju.
Opozīcijas pārstāvis no konservatīvo nometnes Jurģis Razma (Jurgis Razma) aicinājis Puteiķi viņa apgalvojumu pamatot ar pierādījumiem un nopēlis kolēģi par nepamatotu apgalvojumu izplatīšanu. Razmas partijas biedrs Žigimants Paviļons (Žygimantas Pavilionis) izteicis brīdinājumu, ka dažās ārvalstīs vēlēšanu sliekšņa pazemināšana radījusi augsni radikālu politisko spēku ienākšanai parlamentā.
Tēvzemes savienības–Lietuvas Kristīgo demokrātu priekšsēdētājs Gabrieliuss Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) paudis bažas, ka Vēlēšanu likuma grozīšana valstī palielinātu politisko nestabilitāti. «Ir acīmredzami, ka pieņemšanas gadījumā tie būtu radījuši vēl lielāku esošās politiskās sistēmas sadrumstalotību. Tie dotu iespēju Seimā iekļūt daudzām partijām no politiskā spektra kaktiem.»
Pēc ļoti saspringta balsojuma zemnieku-zaļo līderis Ramūns Karbausks (Ramūnas Karbauskis) un viņa partijas biedri spējuši saglabāt mieru un nerādīt zaudējuma atstāto rūgtumu, ko tie cieta pēc iespējama spiediena no Prezidenta kancelejas.
«Pirms balsojuma es saņēmu zvanu no prezidenta padomnieka Povila Mačjuļa (Povilas Mačiulis). Citi parlamentārieši arī saņēma šādus zvanus no Prezidenta kancelejas. Es neatklāšu tālruņa sarunu saturu, vienīgi ļaujiet man teikt, ka šādas lietas Seima locekļiem teikt nedrīkst,» Karbausks sacījis Lietuvas medijiem.
Vēlēšanu sistēmai vajadzīga revīzija
Šis Seima sasaukums, visticamāk, neatgriezīsies pie jautājuma par vēlēšanu sliekšņa pazemināšanu, tā pēc otrdienas, 14.janvāra, balsojuma sacījis Karbausks.
«Nedomāju, ka ir vērts atgriezties pie šī jautājuma. Jautājums ir atrisināts. Mēs tikai varam priecāties, ka šobrīd tik skaļi aplaudē tās partijas locekļi, kuri 2000.gadā pieņēma lēmumu Seima vēlēšanās rīkot otrās kārtas balsojumu trīs mēnešus pirms vēlēšanām,» Karbausks sacījis žurnālistiem parlamentā.
Uzskats, ka Lietuvas vēlēšanu sistēmai vajadzīga revīzija, tomēr pastiprinās, un šķiet, ka mēģinājumus to veikt uzņemsies Prezidenta kanceleja.
Prezidenta padomnieks Mačjulis sacījis: «Mēs jau runājam ar partiju un frakciju vadītājiem par to, ka mums jāraugās plašāk uz visu sistēmu kopumā un, visdrīzāk, tā radikāli jāmaina, taču ir ļoti svarīgi nedarīt to laikā, kad tuvojas Seima vēlēšanas.»
«Tas liek vilkt paralēles ar sporta pasauli. Tas būtu tāpat kā, ja futbola čempionātā Katarā vājākas komandas lūgtu pastiept vārtus platākus tādēļ, ka tās nespēj gūt vārtus.»
«Izskan arī ieteikumi un ir diskusija, ka varbūt vēlēšanu sistēma būtu jāmaina no jauktas sistēmas uz proporcionālu,» sacījis prezidenta padomnieks.
Premjers aizstāv vēlēšanu reformu
Vēlēšanu likuma grozījumu ierosināja liberālās frakcijas deputāts Simons Gentvils (Simonas Gentvilas), kurš savu lēmumu pamatoja ar vēlmi ieviest vienādu regulējumu Seima un pašvaldību vēlēšanām. Šobrīd pašvaldību vēlēšanām Lietuvā ir četru procentu slieksnis partijām un sešu procentu slieksnis partiju apvienībām.
Grozījumu atbalstītāji uzsvēra, ka, ieviešot tos spēkā, valsts politiskajā spektrā būtu lielāka demokrātija un lielāka politiskā spektra pārstāvniecība.
«Ļausim vēlētājiem izvēlēties, vai viņi Seimā vēlas redzēt ierastās partijas vai varbūt kādas mazāk populāras,» tā komentējis Lietuvas premjerministrs Sauļus Svernelis (Saulius Skvernelis). Valdības vadītājs gan arī atzinis, ka lielāka sadrumstalotība parlamentā var sarežģīt valdības koalīciju veidošanu.
Lietuvas demokrātija vēl nav nobriedusi
Politoloģe Ieva Petronīte-Urbonavičiene (Ieva Petronytė-Urbonavičienė), kura ir Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta Politiskās uzvedības un iestāžu departamenta asociētā profesore, sarunā ar BNN sacīja, ka, ja grozījumi tiktu pieņemti, ieguvēji būtu skaidri. Viņasprāt, tie būtu Sociāldemokrātiskā darba partija un Lietuvas Poļu vēlēšanu akcija–Kristīgo ģimeņu apvienība, jo to reitingi svārstās ap trīs procentiem.
Cits politologs sarunā ar BNN gan nebija pret vēlēšanu sliekšņa pazemināšanu. Tas ir Kauņas Vītauta Dižā Universitātes politoloģijas lektors Andžejs Pukšto (Andžej Pukšto).
Viņaprāt, zemāks vēlēšanu slieksnis nav peļama iecere, tomēr Lietuva atšķirībā no Rietumu demokrātijām pusi savu parlamentāriešu ievēlē viena kandidāta vēlēšanu apgabalos, kas Rietumu pasaulē ir novecojusi prakse.
Politologa Pukšto ieskatā, Lietuvas politiskajām partijām, pat lielajām, trūkst kvalitātes to programmās un redzējumā, tādēļ, viņaprāt, ar mazo partiju līdzdalību Seimā ciestu likumdošanas process.