Lielākas algas, mazākas atbildības, saredzamāku darba augļu un adrenalīna dēļ Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts pieļauj iespēju pamest savu līdzšinējo amatu un kļūt par Latvijas Televīzijas ziņu dienesta vadītāju.
Vienlaikus intervijā Latvijas Radio (LR) Kolāts atzīst, ka viņam ir bažas par to, kas šādā gadījumā notiks ar LR, tāpēc lēmums nav vienkāršs, un radio ģenerāldirektors turpina to cītīgi izsvērt.
Kolāts norāda, ka iespējamība, ka lēmums būs par labu Latvijas Televīzijai (LTV), matemātiski varētu sasniegt 75%.
Jautāts par pirmajiem veicamajiem darbiem ziņu dienestā, Kolāts atzīst, ka viņam ir virkne ideju, ar kurām varētu sākt savu darbu televīzijā. «Esmu sevi pieķēris, ka arī naktī par to domāju. Taču vēlos būt korekts un šīs idejas sākotnēji pārrunāt ar cilvēkiem, kas ir uz vietas,» teic Kolāts.
LTV līdzšinējais ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis intervijā ziņu portālam BNN.LV atzina, ka Kolāta kandidēšanu uz ziņu dienesta vadītāja amatu viņš vērtē pozitīvi, jo, salīdzinot ar uzvārdiem, kas izskanējuši pirms tam, viņš ir pat ļoti piemērots. Kolātam ir pieredze sabiedriskajā medijā – Latvijas Radio, kur viņš arī vadījis ziņu dienestu, turklāt arī LTV kolektīvs viņu kā vadītāju pieņemtu ļoti labprāt.
Vaicāts, vai no Kolāta aiziešanas nezaudēs LR, Gailītis atzina, ka viņam ir grūti atbildēt uz šo jautājumu, lai arī piebilda, ka Kolāts nenoliedzami asociējas ar šo mediju.
Atbildot uz jautājumu, kā kopumā vērtē pašreizējo situāciju LTV, Gailītis norādīja, ka ir pārliecināts – situācija attīstīsies pozitīvā virzienā, televīzijā ienāks jauni cilvēki, kas ir tikai atbalstāmi.
Katram žurnālistam, kas no LTV aizgājis, ir savs stāsts apakšā – Jāņa Dombura sarunas par raidījuma Kas notiek Latvijā? apstājušās, Ilze Nagla izvēlējusies turpmāk strādāt sabiedrisko attiecību jomā, kam par cēloni bijis atalgojuma jautājums. Arī viņam pašam iemesls bijis saistīts ar finansējumu. Savukārt Kārlis Streips atbrīvots no darba par necenzētu vārdu lietošanu, par ko no darba atbrīvotu arī citās valstīs, pārliecināts Gailītis. Vienlaikus viņš uzsver, ka žurnālistu pāriešana uz sabiedriskajām attiecībām ir pēdējā laikā ierasta prakse pasaulē.
Tomēr Gailītis neslēpa, ka daudz kas ir atkarīgs no valsts piešķirtā finansējuma. Ja tā nebūs, netiks realizētas idejas, kas iecerētas un tiek plānotas. «Domāju, ka finansējums būs, jo valstij ir nepieciešams sabiedriskais medijs. Ja sabiedriskā medija nebūs, būs apdraudēta normāla valsts funkcionēšana un demokrātijas attīstība,» uzsvēris LTV Ziņu dienesta vadītājs
Gailītis atlūgumu LTV ģenerāldirektoram Kotam iesniedza septembra beigās, norādot, ka darbu turpinās sabiedrisko attiecību jomā.
Gailīša pēdēja darbadiena LTV būs šī gada 24.oktobris.
Jaunajā sezonā Latvijas Televīzija plāno attīstīt ziņu klāstu, ieviešot papildu ziņu izlaidumu pulksten 19:45, kā arī veidot ikvakara Panorāmu kā analītisku raidījumu ar dienas notikumu analīzi, viedokļu apskatu un ekspertu komentāriem. Informatīvi analītisko raidījumu klāstu no 9. novembra, trešdienās, papildinās debašu raidījums par sabiedriski svarīgiem notikumiem Gundara Rēdera vadībā, kā arī tiks atjaunots raidījums 100. pants, ko varēs redzēt četras reizes nedēļā.
Līdz ar līdzšinējā LTV Ziņu dienesta vadītāja Mareka Gailīša atlūguma iesniegšanu, šobrīd sadarbībā ar Ziņu dienesta pārstāvjiem aktīvi meklējam jauno Ziņu dienesta vadītāju. Šobrīd tiek pārrunas veiktas ar vairākām personām. Ja piemērots kandidāts netiks atrasts līdz 17.oktobrim, tad tiks izsludināts publisks konkurss, ko plānots noslēgt līdz 1.decembrim. Tāpat šobrīd tiek testētas un meklētas arī citas ētera personības, kas varētu papildināt līdzšinējo informatīvi analītisko raidījumu vadītāju un veidotāju klāstu, tā pirmdien žurnālistiem norādīja Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots.
Lepojamies, ka LTV1 līdz šim ir veiksmīgi izdevies pildīt līdera lomu sabiedrības informēšanā un saglabāt augstu skatītāju interesi par LTV1 Ziņu dienesta veidotajiem raidījumiem. To apliecina, piemēram, tas, ka raidījums De Facto joprojām ir skatītāju pirmā izvēle informatīvi analītisko raidījumu kategorijā, savukārt vēlēšanu speciālizlaidums Panorāma. Izvēlies nākotni! ir bijis skatītākais raidījums septembrī visu televīziju konkurencē, sacījis Kots.
Tomēr skatītāju ziņu patēriņa paradumi mainās. Informācijas pirmavota lomu arvien vairāk ieņem interneta mediji, turklāt LTV gadījumā jāņem vērā, ka raidījuma Panorāma laiks ir visvēlāk no visu televīziju vakara ziņu izlaidumiem. Tāpēc jau vairākus mēnešus LTV1 komanda ir strādājusi pie jaunas ziņu raidījumu koncepcijas, skaidrojis Kots. Viņš piebildis, ka LTV jaunizstrādātais ziņu piedāvājums paredz sniegt skatītājiem ne tikai ziņu pārskatu, bet arī plašāku notikumu skaidrojumu un analīzi. Tāpēc papildu līdzšinējam ikdienas ziņu apskatam pulksten 18:00 “Šodien Latvijā un pasaulē” plānots ieviest arī Ziņas 19:45 ar fokusu uz sociālo tematiku un ekonomiku. Pulksten 20:00, kā ierasts, plānota diskusija 100. pants, bet pulksten 20:30 to noslēgs Panorāma ar dienas notikumu analīzi, viedokļu apskatu un komentāriem. Plānots arī saglabāt īso ziņu izlaidumu pulksten 23:00.
Paralēli ikdienas ziņu raidījumiem plānots attīstīt arī informatīvi analītisko raidījumu segmentu. Raidījuma Kas notiek Latvijā? vietu no 9. novembra ieņems jaunas debates par sabiedriski svarīgiem notikumiem pieredzējušā žurnālista Gundara Rēdera vadībā, raidījumu producēs Iveta Elksne un Vija Ķenava. Savukārt raidījumā 100. Pants spēkus izmēģinās jau pieredzējuši žurnālisti, kā arī jaunas ētera personības – Kārlis Roķis, kurš līdz šim strādājis ziņu aģentūrā BNS, Ainārs Rutkēvičs – bijušais radio SWH žurnālists, Baiba Lulle – bijusī Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnāliste, kā arī Inese Vaikule, kas līdz šim vadījusi LTV1 rīta programmu Labrīt, Latvija!.