Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka 1 un 2 centu monētas ir izņemamas no apgrozības, liecina Latvijas Bankas pētījums Maksājumu radars.
Puse aptaujāto ir par 1 un 2 centa monētu atstāšanu apgrozībā, bet 41% ir pret to.
Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Jansons skaidro, ka Latvijas iedzīvotāju viedoklis par 1 centa un 2 eiro centu monētu nepieciešamību apgrozībā vienmēr ir dalījies un ir pienācis laiks plašākai diskusijai par šo jautājumu, iesaistoties gan patērētājiem, gan tirgotājiem.
Latvija Bankā norāda, ka tādas valstis kā Somija, Nīderlande, Beļģija un Īrija ieviesušas pirkumu gala summas noapaļošanas noteikumus, kas arī samazinājis 1 un 2 centu apjomu apgrozībā. Latvija Banka uzsver, ka tas nenozīmē, ka veiklos cenas pieaugušas. Noapaļota tiek cenu zīmē norādītā pirkuma gala summa. Ja summa beidzas ar 1 vai 2, 6 vai 7, tā tiek noapaļota uz leju, ja ar 3 vai 4, vai 8 vai 9 – uz augšu.
«Rodas pamatots jautājums, kāpēc atsevišķas valstis izvēlējušās atteikties no mazo monētu lietošanas? Pirmkārt, tā ir vēlme atvieglot cilvēku ikdienu, neliekot nēsāt makā daudz monētu, kas vienlaikus nozīmē lielāku svaru,» skaidro Jansons.
«Otrkārt, liels skaits monētu nozīmē papildu rūpes iedzīvotājiem un izmaksas uzņēmējiem, maksājot par monētu apstrādi. Mazās monētas apgrūtina pārdevēju darbu, veikaliem un naudas apstrādātājiem tās ir papildu loģistikas izmaksas, bet centrālajai bankai – papildu kalšanas izmaksas,» stāsta Jansons.
Tieši naudas lietotājiem – iedzīvotājiem, tirgotājiem, arī bankām – jāsniedz savs vērtējums, kāds būtu Latvijas specifikai labākais monētu nominālvērtību dalījums, lai padarītu naudas apriti ātrāku, ērtāku, drošāku un galu galā arī lētāku.
Zibamaksājumi kļūst populārāki
Tāpat pētījums atklājis, ka lielākoties Latvijas iedzīvotāji norēķinās bezskaidrā naudā (56%). Darījumi skaidrā naudā tiek veikti 44% gadījumu. Attiecīgi 2019.gada pirmajā pusgadā veikti 262,1 miljons bezskaidrās naudas darījumu 92,8 miljardu eiro vērtībā, un 60% no šeit darījumiem veikti ar norēķinu kartēm.
Gada pirmajā pusē veikti 2,6 miljoni zibmaksājumu 477,2 miljonu eiro vērtībā.
«Prognozēs par skaidrās naudas izmantošanu 10 gadu tālā nākotnē respondenti dalās divās grupās ar pretējiem viedokļiem, bet abām būtisks arguments ir tehnoloģiju attīstība. Pirmie uzskata, ka tā vairos norēķinu ērtību, padarīs tos drošākus un ātrākus, savukārt otrie uzskata, ka tehnoloģiju attīstība būs saistīta ar kļūmēm vai avārijām, tāpēc skaidrās naudas nozīme un drošība norēķinos saglabāsies arī pēc 10 gadiem,» komentē SIA Latvijas Fakti direktors Aigars Freimanis.
Augusta pētījuma dati atklāj, ka katrs pieaugušais Latvijas iedzīvotājs septiņu dienu laikā veic vidēji 13,7 maksājumus, no tiem vairāk nekā puse – bezskaidrā naudā. Turpina strauji augt zibmaksājumu skaits: augustā 28% respondentu apgalvoja, ka ikdienā lieto zibmaksājumus, bet pirms pusgada, 2019.gada februārī, apstiprinošu atbildi sniedza vien 19% aptaujas dalībnieku.
Kopumā kopš zibmaksājumu funkcijas ieviešanas pirms diviem gadiem kopumā veikti 6,5 miljoni zibmaksājumu aptuveni 1,3 miljardu eiro apmērā.
Tad uz tā rēķina viss atkal paliks dārgāks,ne velti tas ir izzīsts no pirksta,jo tautai par tādu aptauju ir pirmā dzirdēšana,un cuk var jāt tautu uz viņu pašu rēķina!Katru dienu viens murgs iet no valdības puses!Kā jau raksts bija,ka viņi,lielākā daļa ir psihiski nelīdzsvaroti,un tas jūtams katru dienu,jo tautas labā navc pieņemts neviens likums!Kam tādi tautas kalpi vajadzīgi!!!