Mediķi aicina visus Latvijas iedzīvotājus, kuri ir vienoti par veselību un iestājas par godīgu politiku Latvijā, 28.novembrī no plkst. 11.00 līdz 12.00 piedalīties otrajā protesta akcijā pie Saeimas.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) aicina pie varas esošās politiskās partijas «pārtraukt genocīdu pret Latvijas iedzīvotājiem un pārskatīt valsts budžeta finansējumu veselības nozarei 2020. un nākamajos gados».
«Cinisms un politiskā patvaļa Latvijā ir sasniegusi augstāko punktu, bet plaisa starp varu un tautu jau kļuvusi par teju nepārvaramu aizu. Tāpēc tikai savu kļūdu atzīšana un saprātīga valdības un Saeimas rīcība var atjaunot sociālo taisnīgumu un cilvēku uzticību valstij,» pauž LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
«Mēs sagaidām, ka premjerministrs uzņemsies šīs krīzes vadību un valdība izdarīs savu darbu – atradīs nevis vainīgos, bet risinājumu! Pretējā gadījumā nav skaidrs, kāpēc Latvijas nodokļu maksātājiem būtu Finanšu ministrijas ierēdņiem algās katru gadu jāmaksā 11 miljoni eiro,» norāda Aizsilniece.
Vēl par šo tematu: Mediķi piesaka vēl vienu protestu, prasot Saeimas un Viņķeles atkāpšanos
Lai nodrošinātu vienu no vidēja termiņa budžeta politikas prioritātēm – valsts cilvēkkapitāla palielināšana veselības nozarē, veselības nozares profesionālās organizācijas piedāvā izvērtēt valsts tēriņu lietderību un veikt līdzekļu pārdali budžetā vai īstenot budžeta deficīta palielināšanu, pauž mediķu arodbiedrībās.
«Tāpat valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai nepieciešams īstenot reālu cīņu ar korupciju un būtiski samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.»
«Jaunajiem ārstiem nav pieņemama vadošo politiķu arogantā retorika un necienīgā attieksme. Daži no tiem pat atklāti mums jautā, kāpēc mēs nebraucam prom?! Ziemeļvalstīs, ko tik ļoti patīk piesaukt mūsu tautas priekšstāvjiem, par šādu komunikāciju ar sabiedrību viņiem nāktos samaksāt ar politisko karjeru. Un ziniet – jaunie ārsti nekur nebrauks, mēs cīnīsimies līdz galam, jo gribam strādāt savā valstī un palīdzēt Latvijas cilvēkiem,» uzsver LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.
Biedrību pārstāvji norāda, ka veselības aprūpes finansējumu jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir ļoti zems, turklāt ekonomiskās krīzes laikā (2009.gadā) tas tika samazināts vēl par 40%. Tāpēc mediķi ar lielām cerībām raudzījās uz solīto atalgojuma pieaugumu par 20% katru gadu, sākot no 2018. līdz 2022.gadam, jo tas ļautu pietuvoties Lietuvai un Igaunijai.
Diemžēl 2020.gadā uz 1,92 miljoniem Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpei tiks tērēts 1,2 miljardi eiro, kas ir 636, 80 eiro uz vienu iedzīvotāju, pauž Latvijas Ārstu biedrībā.
«Šķiet, ka politiķi joprojām neapjēdz, kādas dramatiskas sekas veselības aprūpē ir radījuši 30 bezatbildīgas politikas gadi. Māsas kā izzudušu sugu drīz varēsim ierakstīt «sarkanajā grāmatā». Tāpēc otrā protesta akcija pie Saeimas būs otrā iespēja politiķiem apdomāties un sākt rīkoties, jo mediķi un sabiedrība neatkāpsies no savām prasībām,» saka LMa prezidente Dita Raiska.
Jau ziņots, ka Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.
Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot nākamā gada prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro.
Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš pauda, ka starp mediķu algām aizvien ir liela nevienlīdzība. Par spīti tam, ka šogad medicīnas darbinieku algām atvēlēti 87 miljoni eiro, lai atalgojuma līmeni palielinātu par 20%, Finanšu ministrijas dati liecina, ka ne visur tas sasniegts, skaidroja premjers.