Šogad slimnīcām valsts budžetā paredzēts finansējums 106 miljoni latu, – ja otrajā pusgadā piesaista vēl 35 miljonus latu, tām ir iespējas stabilizēt situāciju, – Latvijas Radio sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš.
Plānveida aprūpe tiek sniegta un tiks sniegta arī turpmāk, tikai nedaudz savādāk kā līdz šim, – VM uzdevums ir sabalansēt iedzīvotāju spēju maksāt par medicīnas pakalpojumiem un pakalpojuma sniedzēju spējas sniegt palīdzību, skaidroja Muciņš.
Sarunas turpinās par palīdzības sniegšanas formu, veidiem, līdzekļu sadalījumu. Valdība darīs visu iespējamo, lai slimnīcas Latvijā nenonāktu maksātnespējas stadijā, sacīja Muciņš.
Vakar valdība akceptēja līdzekļu izmantošanu Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku ar zemiem ienākumiem. Muciņš uzsvēra, ka tas paredz trūcīgajiem iedzīvotājiem saņemt bezmaksas medicīnas pakalpojumus. Slimnīcām piešķirti līdz 15 miljoni latu tieši šādu slimnieku aprūpei.
Uz jautājumu, kā «sociālajā spilvenā» varēja palikt pāri līdzekļi, Muciņš izteicās, ka bijis plānots ka trūcīgu personu būs vairāk un viņi aktīvāk izmantos medicīniskos pakalpojumus, taču «ne vienmēr trūcīgs ir arī slims». Pašlaik šie līdzekļi tiek pārplānoti.
Pēc Muciņa teiktā, pašlaik turpinās diskusijas ar Finanšu ministriju un valdību par papildu līdzekļu piešķiršanu VM līdz 25-26 milj. latu.
Valsts sekretārs uzsvēra, ka VM izmantojot visus informācijas kanālus, lai trūcīgās personas uzzinātu par iespējām saņemt bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus.
Jau ziņots, – lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību personām ar zemiem ienākumiem, stratēģijā paredzētie līdzekļi jānovirza visa pakalpojuma, ne tikai pacienta iemaksu un līdzmaksājumu, apmaksai, uzsver Veselības ministrija (VM). Tas nozīmē, ka daļa naudas tiks novirzīta slimnīcām pakalpojumu sniegšanai trūcīgajiem pacientiem.
Pasākuma finansējuma apguve patlaban neatbilst plānotajam, jo no plānotā finansējuma pirmajā pusgadā izmantoti tikai 16,5% līdzekļu: stacionāru daļā – 823 015 lati, bet ambulatorajā daļā – 456 918 lati. Pasākumam kopumā 2010.gadā tika plānoti 7,76 miljoni latu.
Kā aģentūrai LETA skaidroja VM, līdz šim, ja mēneša kvota ambulatorajā sektorā bija beigusies, tad pakalpojumu trūcīgais varēja saņemt nākamajā mēnesī. Turpretī turpmāk šī kārtība tiks mainīta un papildu ambulatorajam sektoram novirzītā nauda trūcīgo atbalstam palīdzēs līdzekļu apgūt efektīvāk. Arī pakalpojuma saņēmējiem nebūs jāgaida rindā.
Tāpat daļa no šiem līdzekļiem proporcionāli noslēgtajiem līgumiem par pakalpojumu sniegšanu tiks novirzīta slimnīcām.
2010.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada pēdējo ceturksni finansējuma izlietojums zāļu kompensēšanas pasākuma nodrošināšanai pieauga 20 reizes. No plānotā finansējuma pirmajā pusgadā ir izmantoti 15% līdzekļu – 937 292 lati. Pasākumam kopumā 2010.gadā tika plānoti 6,25 miljoni latu. Tāpēc, vērtējot pacientu, kuriem tiek kompensēti medikamenti, skaita pieaugumu pa mēnešiem, netiks paplašināts personu, kurām tiek kompensēti medikamenti, loks.
Daļa no «pacienta viesnīcu» maksājumu kompensēšanai paredzētajiem līdzekļiem tiks novirzīti dienas stacionāros veikto aktivitāšu nodrošināšanai, ņemot vērā to, ka “pacientu viesnīca” ir tieši saistīta ar dienas stacionāros sniegtā pakalpojuma nodrošināšanu un dienas stacionāriem pieejamais finansējums ir nepietiekams. Šā gada pirmajā pusē programmā izmantoti 10% līdzekļu no 2010.gadā plānotajiem 1,58 miljoniem latu.
Tāpat stratēģijas līdzekļi tiks novirzīti visu mājas aprūpes pakalpojumu apmaksai, jo līdz šim no šīs programmas izmantots tikai viens procents pieejamā finansējuma. Mājas aprūpes pakalpojumu attīstība viennozīmīgi saistīta ar veselības aprūpes sistēmas reformēšanu un vērsta uz sociālās spriedzes mazināšanu saistībā ar slimnīcu tīkla optimizāciju, tādejādi pasākuma paplašināšana atbilst Stratēģijas mērķim, uzsver VM.
Šogad 2% no pieejamā 1,1 miljona latu izmantoti psihiatrisko pacientu aprūpei. VM piedāvā stratēģijas līdzekļus novirzīt visu psihiatrisko pacientu ambulatorajai aprūpei, jo psihiatrisko pacientu galvenais iztikas avots ir vecuma un invaliditātes pensija (48,7% pacientiem), liela daļa psihiatrisko pacientu atrodas citu personu apgādībā (22,9%), bet šīm personām ne vienmēr ir piešķirts personas ar zemiem ienākumiem statuss.
Tāpat plānots visām ģimenes ārstu praksēm piesaistīt otru māsu, tādējādi palielinot ģimenes ārstu pakalpojumu pieejamību visā valsts teritorijā, precīzāk nosakot otras māsas darba apjomu un noteikt atsevišķu otras māsas pieņemšanas laiku. Patlaban no iespējamām 668 praksēm otra māsa piesaistīta 137 praksēs.
VM atbalstītais priekšlikums ir stratēģijas līdzekļus novirzīt ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa izveidei, jo pacientiem arī pēc ģimenes ārsta pieņemšanas laika ir nepieciešams padoms, profesionāls atbalsts un iedrošinājums, kā rīkoties konkrētajā situācijā. Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis atslogos neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un slimnīcu uzņemšanas nodaļas no ambulatoro konsultāciju sniegšanas vakara stundās un brīvdienās.
No 2010.gadam plānotā stratēģijas finansējuma 2010.gada pirmajā pusē izlietoti 12%.