Prasība iziet valsts aizsardzības dienesta apmācības, kas aizņems gadu jauna vīrieša dzīves, izklausās mazliet biedējoši, jo Latvijas iedzīvotāji ir pieraduši plānot dzīvi bez šādām apmācībām. Taču Aizsardzības ministrijas piedāvājumā ir vairāki varianti, kā apgūt militārās prasmes.
Apmācāmajiem būs iespēja izvēlēties vienu no četriem veidiem:
- valsts aizsardzības dienestu;
- vada komandiera kursu augstskolā;
- alternatīvo dienestu;
- Zemessardzi.
Izvēloties pirmos trīs variantus, mācības notiks 12 mēnešu periodā, pa vidu viens brīvlaika mēnesis, kā arī brīvdienas varēs pavadīt mājās, nevis kazarmās.
Savukārt, izvēloties Zemessardzi, tiek noslēgts līgums uz pieciem gadiem, taču apmācībām jāvelta 20 dienu gadā (minimālās prasības).
Alternatīvais dienests paredz darbu Iekšlietu, Veselības vai Labklājības ministrijas iestādēs.
Pirmajā sistēmas ieviešanas posmā Aizsardzības ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai, sākot ar 2023. gada janvāri. Nākamgad plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā. Aizsardzības ministrija izstrādās mehānismu iesaukuma organizēšanai, kas būtu caurspīdīgs un nodrošinātu taisnīgu atlasi.
Pirmajā Valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1 000 pilsoņu – 500 katrā iesaukumā, un Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde būs vadošā bruņoto spēku vienība apmācības īstenošanā. Dienesta laikā pilsoņi apgūs militāro pamatapmācību, apmācību militārajā specialitātē, kā arī pusgadu tiks integrēti vienībās dienesta pienākumu izpildei un kolektīvai apmācībai.
Dienesta kopējais ilgums būs viens gads, kurā ietilpst arī viens brīvlaika mēnesis. Trīs mēnešu garumā paredzēta kareivja apmācība, vēl trīs mēnešus – apmācība specialitātē, bet pēdējo piecu mēnešu garumā notiks apmācāmo integrācija vienībās un kolektīvā apmācība.
Apmācāmajiem tiks nodrošinātas sociālās garantijas. Plānots, ka viņi saņems kompensāciju līdz 400 eiro mēnesī, ēdināšanu un dzīvošanu kazarmās.
Aizsardzības ministrijas izvirzītais mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt Nacionālo bruņoto spēku kara laika struktūru 50 000 pilsoņu apmērā, ko veidotu aktīvās vienības – 14 000, Zemessardzes vienības – 16 000 un 20 000 rezerves vienības.
Kā zināms, Lietuvā un Igaunijā šobrīd jau ir obligātais militārais dienests. Igaunija to saglabāja, līdztekus attīstot profesionālo armiju, taču Lietuva, kas no tā atteicās reizē ar Latviju, dienestu atjaunoja 2016.gadā.
Lasiet arī: NBS komandieris: Valsts aizsardzības dienesta iedarbināšanai jāiegulda līdz 800 miljoniem eiro