Latvijas armijai tuvākajā nākotnē svarīgākā būs nemitīga modernizācija un labi sagatavoti karavīri, tā Latvijas armijas 99.dzimšanas dienas rītā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Viņš skaidro, ka bruņoto spēku modernizācija nedrīkst apstāties ne uz mirkli, pretējā gadījumā armija zaudēs kaujas gatavību.
«Otrkārt, mums ir vajadzīgi karavīri, un tiem ir jābūt ļoti augsti profesionāli sagatavotiem. Nav jēgas iepirkt bruņojumu, ja karavīri nav pareizi apmācīti,« skaidro Kalniņš.
Viņš atzīsy, ka karavīru apmācību intensitāte ir augusi katru gadu, tai skaitā arī šogad. Līdz ar to «gan vienību, gan karavīru individuālā sagatavotība ļauj ļoti augstā līmenī izpildīt taktiskos uzdevumus, kas nepieciešami valsts aizsardzības nodrošināšanai».
Kā ziņots, ar akciju Pasveicini karavīru un svinīgu koncertu Esplanādē otrdien, 10.jūlijā, tiek atzīmēta Latvijas armijas 99.dzimšanas diena jeb Karavīru diena, kuru Saeima gatavojas iekļaut oficiālajā atzīmējamo dienu sarakstā.
Kā informē Aizsardzības ministrijā, Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka. 1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 10.jūlijā tika izdota pavēle Latvijas armijai, ar kuru ģenerālis Dāvids Sīmansons paziņo par savu stāšanos Latvijas armijas virspavēlnieka amatā.