Latvija 5.augustā uz nenoteiktu laiku pārtrauca vīzu pieteikumu pieņemšanu no Krievijas pilsoņiem, izņemot tos, kuri apmeklē Latviju, lai apmeklētu tuva radinieka bēres.
Otrdien, 16.augustā, preses konferencē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pavēstīja, ka Valdošā koalīcija ir vienojusies mainīt principus, pēc kādiem Krievijas pilsoņiem Latvijā atjauno līdz šim izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas (TUA). Turpmāk tās pamatā vairs netiks atjaunotas, izņemot retus gadījumus.
Šīs nedēļas sākumā arī Latvijas valsts prezidents Egils Levits rosināja anulēt līdz šim izdotās uzturēšanās atļaujas un vīzas tām personām, kuras atbalsta Krievijas agresiju.
Ne tikai Latvijā, bet arī vairākās Eiropas valstīs, it sevišķi Igaunijā, Somijā, tāpat arī Čehijā, kas patlaban ir Eiropas Savienības prezidentūras valsts, ir sākusies diskusija par krievu tūristiem Eiropā.
Savukārt Lietuva bija viena no tām valstīm, kas pirmās pārtrauca izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem.
6.augustā rakstiskā paziņojumā sabiedriskajai raidorganizācijai LRT Lietuvas Ārlietu ministrija norādīja, ka «pēc vīzu režīma pastiprināšanas ir apturēta vīzu pieteikumu pieņemšana Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem […], izņemot gadījumus, kad Lietuvas Ārlietu ministrija ir starpnieks vīzu izsniegšanā».
Dažas dienas vēlāk, 11.augustā, Igaunijas valdība paziņoja, ka no 18.augusta Igaunija aizliegs iebraukt valstī Krievijas pilsoņiem ar Igaunijas izsniegtām Šengenas vīzām.
Kā jau tika minēts iepriekš, bez Baltijas valstīm vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem ir apturējušas arī Čehija un Somija.
12.augustā, saskaņā ar The Brussels Times Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis (Jan Lipavský) ir paudis atbalstu koordinētai ES mēroga pieejai šajā jautājumā. Viņš norādīja, ka Čehija bija pirmā valsts Eiropas Savienībā, kas apturēja visu vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, un Lipavskis sacīja: «Mēs cenšamies izskaidrot saviem partneriem, ka šī pieeja ir pamatota un efektīva.»
Tomēr ne visas ES valstis ir gatavas atbalstīt aicinājumu aizliegt vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) paziņoja, ka Berlīne nepievienosies tām Eiropas valstīm, kas aicināja ES mērogā pārtraukt izsniegt Krievijas pilsoņiem tūrisma vīzas.
Vācijas kanclers aicināja ņemt vērā, ka daudzi bēgļi, kas aizbēguši no Krievijas, neatbalsta Krievijas režīmu, un atgādināja, ka šis nav karš pret Krievijas iedzīvotājiem. Viņš uzskata, ka šāds lēmums nedrīkst sarežģīt Krievijas režīma pretiniekiem izceļot no valsts, kanclera sacīto citē abc news.
Somijas premjerministre Sanna Marina (Sanna Marin) tomēr uzskata, ka nākotnē šis vīzu jautājums Eiropadomes sanāksmēs tiks aktualizēts vēl vairāk.
Sanna Mirena sacīja raidorganizācijai Yle, ka tūrisma vīzu izsniegšana Krievijas pilsoņiem būtu jāierobežo pēc šīs valsts iebrukuma Ukrainā.
«Nav pareizi, ka laikā, kad Krievija Eiropā izvērš agresīvu, brutālu agresijas karu, krievi var dzīvot normālu dzīvi, ceļot pa Eiropu un būt tūristi,» viņa sacīja.
Somijas ārlietu ministrs Peku Hāvisto (Pekka Haavisto) uzskata, ka līdz rudenim, visticamāk, netiks pieņemts ES mēroga lēmums par vīzu aizliegumu Krievijas pilsoņiem, taču Somija joprojām var ierobežot tūristu vīzu izsniegšanu krieviem, nepārkāpjot Šengenas zonas noteikumus, ziņo sabiedriskā raidorganizācija Yle.
Somijas valdība otrdien, 16.augustā, nolēma ievērojami samazināt Krievijas pilsoņiem izsniegto tūrisma vīzu skaitu, ņemot vērā karu Ukrainā. Izmaiņas vīzu izsniegšanā stāsies spēkā septembrī.
Tomēr Igauņu politologs Keits Kasemets (Keit Kasemets) uzskata, ka Eiropai būs diezgan grūti individuāli identificēt katru Krievijas politiķu, augstāko amatpersonu un militāro vadoņu radinieku, bērnu un mīļāko, lai iekļautu melnajos sarakstos. Tāpēc ir nepieciešams plašāks iebraukšanas aizliegums, informē ERR.
ES robežsardzes aģentūras Frontex dati liecina, ka kopš kara sākuma Ukrainā 856 000 Krievijas pilsoņu ir ieceļojuši ES, šķērsojot tās sauszemes robežu. Lielākā daļa no tiem ir šķērsojuši Krievijas un ES robežu. Taču ir arī cilvēki, kas ieradušies caur Baltkrieviju, Turciju, Serbiju.
ERR rakstā teikts, ka starp tiem, kas ierodas ES, ir cilvēki ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju un cilvēki ar dubultpilsonību, bet lielākā daļa ceļo uz Eiropu ar ilgtermiņa un īstermiņa vīzām. Viņi ar automašīnām, autobusiem vai vilcieniem dodas uz Igauniju, Somiju, Latviju, Lietuvu, Poliju un no turienes ar lidmašīnām dodas uz Eiropas kūrortiem.
Igauņu politologs uzskata, ka, ņemot vērā ES kapacitāti, aizliegt Krievijas pilsoņiem iebraukt ES nebūtu vienkārši.
Tomēr šāds aizliegums nav arī neiespējams, būtu jāievēro Šengenas zonas principi.
Politologs norāda, ka, ja Igaunija var pārtraukt vīzu izsniegšanu un liegt ieceļošanu vīzu turētājiem no Krievijas, tad Šengenas zonas ārējai robežai ir jāļauj ieceļot šiem pilsoņiem, ja, piemēram, vīzu izsniedz Vācija.