Aizvadītās nedēļas galvenie notikumi Lietuvas ziņās bija Lietuvas Pareizticīgās baznīcas attieksme pret karu Ukrainā, Krievijas agresijas simbolu aizliegšana un migrantu pieplūduma un atvairīšanas turpināšana uz valsts robežas ar Baltkrieviju.
Lietuvas Pareizticīgā baznīca noliedz kara atbalstīšanu
Lietuvas Pareizticīgās arhidiecēzes vadītājs metropolīts Inokentijs otrdien, 19.aprīlī, noraidījis pārmetumus, ka Lietuvas pareizticīgie garīdznieki atbalsta Krievijas karu Ukrainā, un vainojis trīs jau atbrīvotus mācītājus sazvērestībā. Pagājušajā nedēļā tika ziņots, ka metropolīts Inokentijs no mācītāja amata atbrīvojis Vitāliju Mocku (Vitalijus Mockus), Gintaru Jurģi Sungaili (Gintaras Jurgis Sungaila) un Vitāliju Dauparu (Vitalis Dauparas). Sungailis un Daupars arī tikuši atstādināti no jebkādas aktīvas kalpošanas baznīcā. Visi trīs mācītāji kritizējuši Krievijas agresiju un nosodījuši Maskavas un visas Krievijas patriarha Kirila atbalstošos paziņojumus saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. 2018.gada oktobrī Konstantinopoles Ekumeniskais patriarhāts piekrita atzīt Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarību. Lietuvas Pareizticīgā baznīca, viena no deviņām tradicionālajām reliģiskajām kopienām Lietuvā, ietilpst Maskavas un visas Krievijas Patriarhātā.
Aizliedz publiskās vietās Sv. Jura lenti un citus Krievijas kara simbolus
Lietuva aizvadītajā otrdienā aizliedza publiskā vietā izvietot Svētā Jura melni oranžo lenti un citus Krievijas kara Ukrainā simbolus. Ikvienam, kurš neievēros aizliegumu, valstī draudēs naudas sods. Attiecīgos grozījumus Lietuvas Administratīvo pārkāpumu likumā un Pulcēšanās likumā Seims pieņēma ar 124 balsīm «par», vienu «pret» un diviem deputātiem atturoties. Jaunie tiesību akti vēl jāparaksta prezidentam Gitanam Nausėdam (Gitanas Nausėda). Grozījumos noteikts, ka «divkrāsu (melnā un oranžā) Svētā Jura lente visos gadījumos uzskatāma» par šādu simbolu. Aizliegums attiecas arī uz burtiem «Z» un «V», kas kļuvuši par Krievijas kara Ukrainā simboliem. Par simbolu publisku eksponēšanu paredzēts sods ar naudas sodu fiziskajām personām no 300 līdz 700 eiro, bet juridiskām personām līdz 1 200 eiro. Šobrīd Pulcēšanās likums aizliedz nacistiskās Vācijas, PSRS vai Lietuvas PSR karogus, ģerboņus un formas tērpus, kā arī nacistu vai komunistisko organizāciju simboliku.
No Krievijas, Baltkrievijas pilsoņiem saņemti 80 patvēruma pieteikumi
Lietuva 2022.gadā līdz šim saņēmusi patvēruma pieteikumus no 30 Krievijas pilsoņiem un aptuveni 50 Baltkrievijas pilsoņiem, aizvadītajā nedēļā paziņoja Lietuvas Iekšlietu ministrija. Krievi un baltkrievi, kuri lūdz patvērumu Lietuvā, kā iemeslus norāda vēlmi izvairīties no karadarbības Ukrainā, militārā dienesta vai no politiskas vajāšanas. Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas (CNSD) priekšsēdētājs Laurins Kasčjūns (Laurynas Kasčiūnas) komentējis, ka kompetento iestāžu svarīgākais uzdevums bijis novērst krāpšanas shēmas, kurās ir iesaistīti cilvēki, kuri opozīcijas darbību aizsegā vēlas pārcelties uz Eiropas Savienību.
Lietuva sāk jaunu kampaņu pret karu
Andreja Saharova Demokrātiskās attīstības pētījumu centrs, kas darbojas Lietuvas Vītauta Lielā Universitātē Kauņā ir sācis komunikācijas kampaņu «Es neesmu Saharovs, bet…» ar domu vērsties pret karu Ukrainā. Kampaņas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par cilvēktiesību nozīmi kara laikā un atgādināt par vērtībām, kuras aizstāvējis ievērojamais krievu disidents un Nobela Miera prēmijas laureāts Andrejs Saharovs. Par kampaņas seju ir kļuvis Vītauts Landsberģis (Vytautas Landsbergis), Lietuvas pirmais līderis pēc neatkarības atgūšanas. Pēc Landsberģa domām, būtu lieliski, ja pēc iespējas vairāk cilvēku atcerētos ievērojamo krievu disidentu un viņa darbus.
Prokurori apsver MG Group korupcijas lietas pārsūdzēšanu
Lietuvas Ģenerālprokuratūra 20 dienu laikā izlems par apelācijas sūdzību vērienīgajā politiskās korupcijas lietā, kurā iesaistīta viena no Lietuvas lielākajām biznesa grupām, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu MG Baltic, tā trešdien, 20.aprīlī, paziņoja prokurors Justs Laucijs (Justas Laucius). Dienu iepriekš tiesa attaisnoja visus apsūdzētos skaļajā politiskās korupcijas lietā, kur par kukuļņemšanu un tirgošanos ar ietekmi bija apsūdzēts bijušais koncerna MG Group viceprezidents Raimonds Kurļansks (Raimundas Kurlianskis). Bijušajam Liberālās kustības līderim Eligijam Masjulim (Eligijus Masiulis), šīs partijas bijušajam biedram Šarūnam Gustainim (Šarūnas Gustainis) un Darba partijas deputātam Vītautam Gapšim (Vytautas Gapšys) tika izvirzītas apsūdzības kukuļņemšanā. Bijušajam liberāļu parlamentārietim Gintaram Steponavičam (Gintaras Steponavičius) bija izvirzīta apsūdzība par varas ļaunprātīgu izmantošanu. Tiesa attaisnoja arī MG Group, Liberālo kustību un Darba partiju, kurām kā juridiskām personām bija izvirzītas apsūdzības, pēc tam, kad to darbībās netika konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes.
Uzņēmumu Krievijā pārdod lietuviešu Linas Agro Group
Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības koncerns Linas Agro Group pārdod savu Krievijas uzņēmumu, aizvadītajā trešdienā vēstīja ziņu portāls Vz.lt. Informācija par potenciālajiem pircējiem pagaidām netiek izpausta. Lēmumi saistībā ar uzņēmumu grupas iziešanu no Baltkrievijas tirgus tiks pieņemti tuvāko mēnešu laikā, ziņu vietnei sacījis grupas finanšu direktors Mažvids Šileika (Mažvyds Šileika). Pērn jūlijā Linas Agro Group iegādājās lauksaimniecības produktu pārstrādes un pārtikas ražošanas grupu KG Group, ieskaitot tās uzņēmumus Krievijā un Baltkrievijā. Linas Agro Group, kas kontrolē 75 uzņēmumus, kas darbojas astoņās valstīs, ir lielākā lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības grupa Baltijas valstīs.
Inflācijas augstāko punktu paredz maijā vai jūnijā
Inflācijai Lietuvā būtu jāsasniedz cenu kāpuma maksimums maijā-jūnijā, un tam 2023.gadā vajadzētu sekot deflācijai, ceturtdien, 21. aprīlī, izteicies Luminor bankas galvenais ekonomists Žigimants Maurics (Žygimantas Mauricas). Saskaņā ar jaunākajām bankas prognozēm, kas publicētas trešdien, 20.aprīlī, gada vidējā inflācija Lietuvā šogad varētu sasniegt 13,5%, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 7,8%. 2023.gadam banka tagad prognozē deflāciju 1% apmērā. Pēc Maurica domām, inflāciju pazeminātu stingrāka fiskālā un monetārā politika attīstītajās valstīs, spiediena samazināšanās uz globālajām piegādes ķēdēm un gaidāmais energoresursu un citu preču cenu kritums.
Uz Baltkrievijas robežas joprojām daudz pārkāpēju
Saskaņā ar Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta datiem šogad līdz šim iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas, robežšķērsošanai neparedzētās vietās liegts 1 372 cilvēkiem. Lietuvas robežsargi no pagājušā gada augusta, kad viņiem tika dotas tiesības liegt ieceļošanu robežpārkāpējiem migrantiem, līdz decembrim nosūtījuši atpakaļ uz Baltkrieviju 8 106 cilvēkus.