Lietuvā aizvadītās nedēļas zīmīgākie notikumi ziņās bija Seima lēmums pieņemt klimata rīcības plānu un Konstitūcijas grozīšana referendumu jomā, kā arī aizsardzības resora piezemētā attieksme pret raķešu pārvietošanu Baltkrievijas teritorijā pie robežas ar Lietuvu.
Lietuvas vadība atsakās atzīt Minskas lēmumu par Austrumu partnerību
Lietuvas vadība pirmdien, 28. jūnijā, atteicās atzīt Baltkrievijas varas iestāžu lēmumu apturēt dalību ES Austrumu partnerības programmā, Viļņai norādot, ka lēmumu pieņēmis nelikumīgs režīms. Kā vērtēja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielis Landsberģis (Gabrielius Landsbergis), valdības Minskā pieņemtais lēmums apturēt dalību Austrumu partnerībā nācis kā sods Baltkrievijas iedzīvotājiem, un režīms sevi vēl vairāk izolējis no Eiropas, kā līdz šim. Baltkrievijas puses lēmumu nosodījis arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda).
Prezidents un Polijas parlamenta spīkers pārrunā aizsardzības, drošības jautājumus
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda otrdien, 29. jūnijā, ticies ar Polijas Seima priekšsēdētāju Elžbietu Viteku (Elżbieta Witek) un pārrunājis Lietuvas un Polijas divpusējās attiecības, ar aizsardzību saistītus jautājumus un drošības situāciju reģionā, tā vēstīja prezidenta preses dienests. Prezidents atzinīgi novērtējis attiecības starp Lietuvu un Poliju, kā arī uzsvēris nepieciešamību uzlabot abu valstu parlamentu sadarbību. Sanāksmē galvenā uzmanība pievērsta reģionālās drošības jautājumiem.
Lietuva pirks moduļu ēkas migrantiem
Lietuvas Iekšlietu ministrija otrdien, 29. jūnijā, paziņoja, ka augustā plāno iegādāties moduļu ēkas par 150 000 eiro, lai izmitinātu valstī nelikumīgi ieradušos migrantus. Šādas ēkas būtu mājvieta līdz 800 cilvēkiem, un tās tiktu izvietotas Medininkos, Robežsargu skolas teritorijā. Lietuvā šogad līdz šim ir aizturēti aptuveni 600 valstī nelikumīgi ieceļojuši cilvēki. Tie galvenokārt ir irākieši, kuri valstī iekļuvuši no Baltkrievijas, un nelikumīgi ieceļojušo šogad jau ir gandrīz 7,5 reizes vairāk, nekā visā 2020.gadā. Lietuvas amatpersonām ir aizdomas, ka aiz nesenā robežpārkāmumu skaita pieauguma stāv Baltkrievijā valdošais režīms
Prezidents paraksta grozīto 2021.gada budžetu likumu
Prezidents Gitans Nausēda trešdien, 30. jūnijā, parakstīja likumu par 2021.gada valsts budžeta grozīšanu. Koriģētie valsts budžeta ieņēmumi ir plānoti 12,437 miljardu eiro apmērā, ieskaitot 2,777 miljardus eiro lielu ir ES finansējumu un citu starptautisku finanšu atbalstu. Izdevumu sadaļā tiek lēsts, ka Lietuvas valsts izdevumi būs 16,615 miljardi eiro. Plānotais budžeta deficīts būs 4,177 miljardi eiro.
Seims pieņem klimata rīcības plānu
Lietuvas parlaments trešdien, 30. jūnijā, ar 120 balsīm «par» un trim atturoties pieņēma Nacionālo klimata pārmaiņu pārvaldības programmu. Dokumentā ir noteikti īstermiņa (līdz 2030.gadam), vidēja termiņa (līdz 2040.gadam) un ilgtermiņa (līdz 2050.gadam) mērķi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu, kā arī nosprausti mērķi atsevišķām nozarēm, kurās iedzīvotāji izmanto fosilo kurināmo, kas piesārņo atmosfēru ar CO2 izmešiem un visvairāk veicina klimata pārmaiņas. Galvenie mērķi ietver siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu par 85% līdz 2040.gadam un par 100% procentiem līdz 2050.gadam, salīdzinot ar 1990.gada rādītājiem.
Lasiet arī: BNN PĒTA | Lietuvā atceļ karantīnu, taču atsevišķi ierobežojumi paliks
Atbalsta Konstitūcijas grozīšanu referendumu jomā
Lietuvas Seims trešdien ar 109 balsīm «par», un vienam likumdevējam atturoties, pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu par referendumu regulējumu pirmajā lasījumā. Likumprojekts, kas izstrādāts, balstoties Lietuvas Konstitucionālās tiesas 2020.gada lēmumā, tagad nonāks parlamenta komitejās un rudenī tiks iesniegts otrajam lasījumam. Konstitucionālā tiesa pagājušā gada jūlijā secināja, ka Lietuvas Likuma par tautas nobalsošanu jaunā redakcija 2018.gadā pieņemta juridiskā procedūrā, kas pārkāpj Konstitūciju, jo attiecīgais tiesību akts bijis jāpieņem kā konstitucionāls likums. Spēkā esošais likums, kura termiņš bija 2021.gad 1.jūlijijs, tika pieņemts 2018. gadā ar vienkāršu balsu vairākumu Seima kvoruma klātbūtnē, kas ir parastā procedūra jaunu tiesību aktu pieņemšanai. Deputātu grupa tolaik šī iemesla dēļ vērtēja, ka ir pieļauta kļūda un ka bijis jāievēro konstitucionālās likumdošanas procedūru. Deputāti lūdza tiesu izskatīt šo jautājumu.
Lietuva atsakās ratificēt ES-Kubas nolīgumu
Seima vairākums aizvadītajā nedēļā pieņēma rezolūciju, kur atzinis, ka no politiskā viedokļa nebūtu piemēroti ratificēt ES sadarbības nolīgumu ar Kubu. Rezolūcija pieņemta ar 82 balsīm «par». Rezolūcijas projektu iesniedza 35 deputāti, kuri pārstāvēja dažādas parlamentārās politiskās grupas. Iepriekš ASV valdība aicināja Lietuvu neratificēt ES un Kubas vienošanos. Lietuva joprojām ir vienīgā ES dalībvalsts, kas vēl nav ratificējusi 2016.gadā parakstīto nolīgumu.
Vēlēšanu komisija atlaiž par korupciju notiesātu rajona priekšnieku
Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 1. jūlijā, vienbalsīgi atbalstīja Kelmes rajona pašvaldības priekšsēdētāja Vaclova Andruļa (Vaclovas Andrulis) atbrīvošanu no amata saistībā ar viņa notiesāšanu par korupciju. Jaunas pašvaldības priekšsēdētāja vēlēšanas Kelmes rajonā notiks 10. oktobrī, paziņoja komisija. Andruļa mandāts tika svītrots pēc tiesas galīgā sprieduma, saskaņā ar ko amatpersona notiesāta par kukuļņemšanu.
Lietuvas Swedbank atbrīvo iesaldētus Baltkrievijas kūrorta kontus
Komercbankas Swedbank Lietuvas atzars šonedēļ ir atbrīvojis Baltkrievijai piederošā, Druskininkos strādājošā ūdensprocedūru centra Belorus kontus. Uzņēmums varēs atsākt darbību pēc vairāk nekā pusgadu ilgas dīkstāves. Swedbank iesaldēja SPA centra kontus, reaģējot uz ES sankcijām, kas ieviestas saistībā ar Baltkrievijas varasiestāžu represijām pret protestētājiem un valsts opozīciju.
Aizsardzības ministrija neuzskata raķešu pārvietošanu Baltkrievijā par bīstamu
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušausks) ceturtdien, 1. jūlijā, norādīja, ka ziņās izskanējušais, ka Baltkrievijā notikusi raķešu sistēmu pārvietošana, nav uzskatāma par kaut ko ārkārtēju. Viņa komentārs pausts, reaģējot uz mediju nesen vēstīto par raķešu S-300 un militārā aprīkojuma pārvietošanu Baltkrievijas teritorijā pie robežas ar Lietuvu. Ministrs vērtējis, ka attiecīgās vienības pārvietojušās visai tālu no Lietuvas robežas, piebilstot, ka tas varētu būt saistīts ar Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām Zapad, kas plānotas septembrī. Neatkarīgais baltkrievu ziņu kanāls Nexta iepriekš ziņoja par militārā aprīkojuma pārvietošanu Baltkrievijā.
Covid-19 kumulatīvais rādītājs sarūk līdz 20
Lietuvas Covid-19 14 dienu saslimstības rādītājs uz 100 000 cilvēku aizvadītajā piektdienā, 2.jūlijā, sarucis līdz 20,4. Valstī ar jauno koronavīrusu tieši vai netieši saistīto nāves gadījumu skaits sasniedzis 8 923.