Aizvadītajā nedēļā zīmīgākie notikumi Lietuvas ziņās bija ārkārtas situācijas izsludināšana pierobežas joslā gar valsts robežu ar Baltkrieviju, Viļņas literatūras tradīciju godināšana ieceļot galvaspilsētu par UNESCO Literatūras pilsētu un 40 Seima deputātu aicinājums ES atcelt tās lēmumus par Polijas problēmām tiesu sistēmā un likuma varas jomā.
Lietuviešu likumdevēji iestājas par Poliju Varšavas-Briseles strīdā
Grupa Lietuvas likumdevēju pirmdien, 8.novembrī, pieņēma rezolūciju, kur pauž solidaritāti ar Poliju tās ieilgušajā strīdā ar ES par tiesību aktu hierarhiju un tiesu reformu. ES tiek mudināta atcelt tās pieņemtos lēmumus par Poliju. Rezolūciju atbalstīja 40 Seima opozīcijas deputāti, divi deputāti no valdošās Tēvzemes Savienības-Lietuvas Kristīgiem demokrātiem un viens Liberālās kustības politiķis. Vienlaikus parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Žigimants Paviļons (Žygimantas Pavilionis), kurš no Tēvzemes Savienības-Lietuvas Kristīgiem demokrātiem, norādīja, ka šāda deklarācija patiesībā ir vērsta arī pret Lietuvas konstitucionālajām normām.
ASV kiberaizsardzības vienība apmeklē Lietuvu
Lietuvā kopš novembra uzturas ASV Pensilvānijas Nacionālās gvardes Aizsardzības kiberoperāciju vienība, aizvadītajā pirmdienā pavēstīja Lietuvas Nacionālās Aizsardzības ministrija. Pēc ministrijas paustā, amerikāņu speciālisti Lietuvā dalījušies savā kiberaizsardzības un apdraudējuma izvērtēšanas pieredzē ar Lietuvas Nacionālā Kiberdrošības centra kolēģiem.
Paaugstināta gatavība Lietuvas karavīriem
Lietuva savām militārajām vienībām noteikusi augstāku gatavības statusu, tā pirmdien, 8.novembrī, paziņoja Lietuvas Nacionālās Aizsardzības ministrija. Ticis samazināts reaģēšanas laiks tām militārpersonām, kuras papildus nosūtītas uz Baltkrievijas pierobežu palīdzēt Lietuvas Valsts robežsardzes dienestam. Saspīlējuma dēļ uz Baltkrievijas robežām ar Poliju un Lietuvu Seims pirmdien izsludināja ārkārtas stāvokli. Šogad Lietuvā no Baltkrievijas nelikumīgi iekļuvuši vairāk nekā 4 200 migrantu, bet vēl ap 6 000 ir atturēti no nelikumīgas robežas šķērsošanas.
Regulators pētīs iespējamu dzelzceļa pārvadājumu konkurences kropļošanu no ministrijas puses
Lietuvas Konkurences padome otrdien, 9.novembrī, nolēma sākt pārbaudi saistībā ar aizdomām, ka Lietuvas Satiksmes ministrijas lēmumi par publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu ierobežo konkurenci tirgū. Informācija, ko konkurences regulatoram sniedzis uzņēmēja Igora Udovicka (Igor Udovickij) kontrolētais uzņēmums Gargždų Geležinkelis, devusi pamatu aizdomām, ka dzelzceļa jaudas iedalīšanas noteikumi pārkāpj Lietuvas Konkurences likumu, aizvadītajā pirmdienā pavēstīja Konkurences padome. Ir aizdomas, ka konkurences cīņā priekšroka tiek dota kravu pārvadāšanas uzņēmumam LTG Cargo, kas ietilpst valsts dzelzceļa koncernā Lietuvos Geležinkeliai. Tikmēr ES Tiesā ir nonācis strīds starp Gargždų Geležinkelis un Lietuvas Transporta drošības administrāciju par pēdējās atteikšanos piešķirt uzņēmumam dzelzceļa lietošanas tiesības.
Viļņai piešķirts UNESCO Literatūras pilsētas nosaukums
Viļņas literārā dzīve novērtēta ar UNESCO Literatūras pilsētas nosaukumu. Lietuvas galvaspilsēta kļuvusi par otro pilsētu Baltijā, kurai piešķirts šāds novērtējums. Kā pagājušajā pirmdienā paziņoja Viļņas pilsētas dome, no Baltijas valstīm ar Literatūras pilsētas nosaukumu vēl lepojas Tartu Igaunijā. Pasaulē šādi ir novērtētas ap 40 pilsētas 29 valstīs un sešos kontinentos.
Apvienoto Nāciju Izglītības zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) literatūras pilsētas nosaukumu piešķir kopš 2004.gada. Lai to saņemtu, pilsētai un literārai dzīvei un izglītībai tajā ir jāizpilda virkne nosacījumu. Tiek vērtēta izdevējdarbība pilsētā: cik daudz un cik dažāda literatūra tiek izdota. Svarīga attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir arī vietējās un ārvalstu literatūras izglītības programmu kvalitāte un daudzums visos izglītības līmeņos, sākot no sākumskolas, kā arī atbilstība virknei citu kritēriju.
Rūpniecības uzņēmumi vides aizsardzībā pērn tērējuši 243 milj. eiro
Lietuvas rūpniecības uzņēmumi vides aizsardzības vajadzībām 2020.gadā tērējuši 243,2 miljonus eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā 2019.gadā, tā aizvadītajā otrdienā pavēstīja Lietuvas statistikas pārvalde. Lielāko izdevumu daļu veidojuši tēriņi par ūdensresursu aizsardzību, kas pērn auguši par 18%, sasniedzot 174,6 miljonus eiro un veidojot 71,8% no kopējiem izdevumiem vides aizsardzībā. Uzņēmumu ieguldījumi vides aizsardzībā 2020.gadā auguši par 1,5 procentiem, sasniedzot 107,8 miljonus eiro.
Lasiet arī: ANO Drošības padomē Rietumvalstis nosoda Baltkrieviju par migrācijas krīzi
Reģistrētais bezdarbs oktobrī sarucis līdz 10,9%
Lietuvā reģistrētais bezdarbs 1.novembrī bija 10,9%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, tā trešdien, 10.novembrī, paziņoja Lietuvas Valsts Nodarbinātības dienests. Lietuvā 1. novembrī bija reģistrēti 189 800 bezdarbnieku, kas ir par 67 000 (26,1%) mazāk salīdzinājumā ar 2020.gada 1.novembri un par 5 400 (2,8%) mazāk nekā šā gada 1.oktobrī, norādīja dienests. Iestāde oktobrī reģistrēja 2 200 jaunus bezdarbniekus, kas ir par 8,7% mazāk nekā iepriekšējā septembrī un par 25,9% mazāk nekā 2020.gada septembrī.
Uz Latviju sūtīs medicīnas aprīkojumu 80 000 eiro vērtībā
Lietuvas valdība aizvadītajā trešdienā lēmusi nosūtīt Latvijai medicīnas aprīkojumu aptuveni 80 000 eiro apmērā, lai palīdzētu kaimiņiem cīnīties ar slimību Covid-19. Sūtījumā iekļauti slimnīcu pacientu monitori un tilpuma infūzijas sūkņi.
Tiesa atzīst Baltkrievijas skenerus par nacionālās drošības apdraudējumu
Tiesa Viļņā ceturtdien, 11.novembrī, lēma atstāt spēkā Lietuvas Valsts Robežsardzes dienesta lēmumu drošības apsvērumu dēļ noraidīt Viļņas uzņēmuma Fima piedāvājumu apgādāt robežsardzi ar Baltkrievijas ražojuma skeneriem 14 miljonu eiro vērtībā. 2021.gada maijā robežsardze izsludināja starptautisku iepirkumu, lai izveidotu jaunu, robotizētu, optoelektronisku un biometrisku reģistrācijas sistēmu, ko izmantot, lai reģistrētu trešo valstu pilsoņus, kuri ierodas Lietuvā.
Lietuva vēršas ANO ar humānā koridora piedāvājumu migrācijas krīzē
Lietuva mēģinās pārliecināt ANO Drošības padomi lemt par humānā koridora izveidi migrantiem, kuri caur Baltkrieviju cenšas iekļūt ES, lai viņi atgrieztos savās izcelsmes valstīs, tā aizvadītajā ceturtdienā pavēstīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielis Landsberģis (Gabrielius Landsbergis).
Seims noraida prezidenta veto par apmaksātām analīzēm nevakcinētiem strādājošiem
Lietuvas parlaments aizvadītajā ceturtdienā noraidīja prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) veto, ko prezidents izmantojis par likumprojektu, ar ko nevakcinētiem strādājošiem no decembra tiktu prasīts pašiem maksāt par regulārām Covid-19 analīzēm. Par likumprojekta atkārotu pieņemšanu nobalsoja 73 no kopumā 141 Lietuvas Saima deputāta.