Pašreizējo situāciju izraisījušais nelikumīgais darījums Latvijas Krājbankā noticis vēl pirms pāris mēnešiem, augusta vidū. To nevarējusi pamanīt ne tikai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), to nezināja arī pārējie Krājbankas valdes locekļi, LNT raidījumā 900 sekundes sacījis FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.
Viņš norāda, ka dokuments tika parakstīts vienā eksemplārā un tas neatrodas Krājbankas grāmatvedības reģistros. «Priedīša kungs par šo dokumentu nevienu nebija informējis,» teic FKTK priekšsēdētājas vietnieks.
«Priedīša kungs man ir teicis, ka tas bija domāts kā pagaidu risinājums, burtiski uz dažām dienām, lai nodrošinātu finansējumu citiem Antonova realizētiem projektiem. Krājbankas prezidents bija cerējis, ka šo naudu izdosies atgriezt,» teic Brazovskis. Viņš atklāj, ka uz jautājumu, kādiem tieši projektiem bija vajadzīga tā nauda, Antovs atbildējis Brazovskim, ka FKTK prasību dēļ viņš bija spiests palielināt Krājbankas kapitālu. Otrs no iespējamiem projektiem, kas skāris naudas izņemšanu bijusi autokoncerna SAAB pārņemšana.
Runājot par hronoloģisko situācijas norisi, Brazovskis atzīmē, ka17. novembrī FKTK noteikusi bankai ierobežojumus, proti, līdz 100 tūkstošiem izmaksu no katra konta. «Ja mēs būtu nodibinājuši mazāku apjomu, tad likumiski mēs atzītu šo garantēto noguldījumu nepieejamību un uzreiz vajadzētu iedarbināt noguldījumu garantiju shēmu. Doma bija, ka ir jānoņem ažiotāža,» atklāj Brazovskis.
Viņš norāda, ka 18. novembrī FKTK lūdzis Krājbanku akumulēt brīvus līdzekļus citā kontā, taču tas netika izpildīts un līdz ar to tika secināts, ka šī nauda vienkārši nav pieejama.
«Pat ja bankas darbība tiktu apturēta uzreiz – piemēram, 19. novembrī, tas neietekmētu naudas aizplūšanu no bankas, jo jau toreiz, kad tika uzlikti ierobežojumi, visus līdzekļus kontrolēja FKTK,» stāsta komisijas pārstāvis.
Brazovskis skaidro, ka tie līdzekļi, kas pārskaitīti uz citu banku, ir Krājbankas īpašums, taču par šiem līdzekļiem Krājbanka ir nodibinājusi finanšu ķīlu. «To nedrīkstēja darīt. Darījuma dokumenti, kas apliecina šo finanšu ķīlu, nav pieejami Krājbankā un pārējās bankas ir lūgtas tos atsūtīt. Ir saņemtas ziņas no vienas bankas: decembra vidū iestājas ķīlas termiņš, bet darījuma dokumenti parakstīti šā gada 11.augustā,» teic Brazovskis.
Jautāts par turpmākajiem FKTK lēmumiem, Brazovskis atklāj, ka četras dienas, sākot no šodienas plkst. 9:00, katra privātpersona varēs izņemt bankomātā 50 latus.
«Šī nauda nāk no Krājbankai pieejamiem līdzekļiem, bet faktiski esam iedarbinājuši noguldījumu garantiju sistēmu. Bankai ir pieejami 149 miljonus latu. Kopējā summa, kas būtu jāmaksā garantētajās atlīdzībās ir 349 miljoni latu. Tas nozīmē, ka 200 miljonus latu pārējo saistību izpildei Noguldījumu garantiju fonds aizņemsies no Valsts kases. Pēc tam valsts kā pirmās kārtas kreditors varēs atgūt līdzekļus, kas tiks iegūti Krājbankas likvidācijas gaitā,» tā FKTK pārstāvis.
Valsts garantētos noguldījumus līdz 100 000 eiro (70 000 latu), visticamāk, sāks izmaksāt līdz Ziemassvētkiem, viņš rezumē.
Ref: 104/103.000.103.975