Oktobrī, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, ražotāju cenas rūpniecībā saglabājās nemainīgas. Tas netiešā veidā atspoguļo zemo globālo pieprasījumu, kas ietekmē arī resursu cenu attīstību, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.
Viņa atklāj, ka samazinošu ietekmi uz kopējo ražotāju cenu indeksu atstāja galvenokārt ražotāju cenu pārmaiņas enerģijas ražošanā, jo saruka dabasgāzes tirdzniecības cena. Šis apstāklis būtiski ietekmēja arī atšķirību starp mēneša cenu izmaiņām vietējā tirgū realizētajai un eksportētajai produkcijai.
Ražotāju cenu kāpumu pārtikas ražošanā ierobežoja nozīmīgais globālais pārtikas cenu kritums, tai skaitā graudiem, jo daudzviet tika ievākta laba raža (piemēram, Krievijā un Ukrainā). Tomēr tas neatspoguļojās pārtikas rūpniecības ražotāju cenu samazinājumā , īpaši vietējā tirgū pārdotajai produkcijai. Šāda cenu dinamika, iespējams, atspoguļo atliktu iepriekšējo periodu izmaksu palielinājuma pievienošanu cenām neskatoties uz vairāku resursu un izejvielu cenu samazinājumam šobrīd, pieļauj Paula.
Ražotāju cenu gada pieauguma temps oktobrī palielinājās līdz 7,3%, atspoguļojot tā saukto bāzes efektu: iepriekšējā gada oktobrī, salīdzinājumā ar septembri tika novērots krietni lielāks ražotāju cenu samazinājums iekšzemes patēriņam saražotajai enerģijai, kā arī ūdens un atkritumu apsaimniekošanai.
Tuvākajā nākotnē naftas cenas, lai arī neaugs tik strauji, ierobežotā piedāvājuma dēļ saglabāsies augstā līmenī. Kā cenu ierobežojošs faktors saglabāsies globālais pieprasījums, kura pieauguma izredzes pašlaik ir vājas. Lai gan faktiskā mazuta cena iepriekšējo mēnešu laikā ir sarukusi un stabilizējas, deviņu mēnešu vidējā rādītāja pieauguma tendence vēl saglabājas, un a/s Latvijas Gāze 2012. gada sākumā prognozē diezgan būtisku dabasgāzes tarifu pieaugumu rūpnieciskajiem patērētājiem. Neliels spiediens uz ražotāju cenu indeksa pieaugumu iekšzemē var veidoties arī tad, ja pakāpeniski atjaunosies atsevišķu profesiju darbaspēka trūkums vai darbaspēka emigrācija, atklāj ekonomiste.
Ref: 102.000.102.289