Situācija Latvijas tautsaimniecībā pakāpeniski uzlabojas un zemākais punkts jau ir pārvarēts šī gada sākumā. Straujākais uzlabojums vērojams tieši ārējā tirdzniecībā, taču arī mājsaimniecību patēriņš jau atsācis nedaudz pieaugt, secināts Nordea bankas apskatā Economic Outlook.
Paredzams, ka pieaugums ekonomikā ceturkšņu griezumā saglabāsies līdz pat gada beigām, lai gan kopumā vēl būs neliels kritums pret pagājušo gadu. Savukārt 2011.-2012.gadā iekšzemes pieprasījuma atlabšana veicinās mērenu IKP pieaugumu.
«Latvija, tāpat kā mūsu kaimiņvalstis, ir bijusi ieguvēja no ekonomikas atlabšanas reģionā un pasaulē. Īpaši jāuzsver veselīgā ekonomikas attīstība tādos mums svarīgos eksporta tirgos kā Ziemeļvalstis, Vācija un Krievija, kā arī situācijas pakāpeniska uzlabošanās Igaunijā un Lietuvā. Vienlaikus importa pieaugums ir bijis mērenāks, tāpēc tirdzniecības bilance kopumā uzlabojas un šis uzlabojums dod savu pienesumu ekonomikas atlabšanā. Taču jāņem vērā, ka eksports uzrāda strauju lēcienu no ļoti zema līmeņa un turpmākais pieaugums jau būs stipri mērenāks,» norāda Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.
Viņš piebilst, ka neto eksports veido ne vairāk kā ceturtdaļu no Latvijas ekonomikas apjoma. Atlikušās trīs ceturtdaļas ir preču ražošana un pakalpojumu sniegšana vietējam tirgum.
«Labā ziņa ir tāda, ka vairāki rādītāji liecina arī par iekšzemes pieprasījuma stabilizēšanos. Mazumtirdzniecības apjomi šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmajiem trim mēnešiem, pieauguši par 1,7%, bet patēriņa cenas arī pirmajā pusgadā jau uzrāda nelielu pieaugumu. Tas arī netieši norāda, ka mājsaimniecības ir nedaudz palielinājušas tēriņus. Visticamāk, straujāka izaugsme ekonomikā kopumā nenotiek tāpēc, ka jaunu investīciju apjomi joprojām turpina sarukt. Iespējams, investorus attur nenoteiktība attiecībā uz pieprasījuma attīstību un salīdzinoši zemā esošo jaudu noslodze, iespējams daži nogaida Saeimas vēlēšanu iznākumu oktobrī,» uzsver Strazds.
Šobrīd Latvijas ekonomikā tieši mājsaimniecību sektorā vērojams arī kāds paradokss – mājsaimniecību bilance attiecībā pret komercbankām jeb starpība starp mājsaimniecību noguldījumiem un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem šī gada pirmajā pusgadā ir uzlabojusies par 200 miljoniem latu.
«Vienlaikus mazumtirdzniecības apgrozījums uzrāda pieaugumu pret ļoti zemo līmeni pagājušajā ziemā un cenas ir pārstājušas kristies. Tātad iedzīvotāju faktiskie ienākumi ir pieauguši, pat ja tas neparādās darba algu un nodarbinātības statistikā, un šo pieaugumu nav iespējams izskaidrot tikai ar pagājušogad ieturēto pensiju izmaksu šī gada pavasarī,» teic Nordea bankas vecākais ekonomists.