Latvijā joprojām ir viens no lielākajiem šķirto laulību īpatsvariem Eiropas Savienībā. 39% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka visnegatīvāk viņu attiecības ģimenēs iespaido atšķirīgs skatījums uz dzīvi, bet 32% domā, ka saskaņu kavē pārāk mazs kopā pavadītais laiks.
Salīdzinoši mazāku lomu attiecību sairšanā spēlē ģimenes finansiālās problēmas (24%) un nogurums vai nespēja tikt galā ar saviem ikdienas pienākumiem (19%), secināts pirmajā padziļinātajā laimes un ģimenes attiecību mērījumā Latvijā Amigo laimes indekss.
18% respondentu uzskata, ka bieži strīdi arī negatīvi ietekmē attiecības ģimenē. Savukārt laimes sajūtu veicina ciešas ģimenes attiecības un kopīgas tradīcijas.
«Ir būtiski pievērst uzmanību tam, kā atbalstīt cilvēkus, kas veido vai jau ir attiecību procesā, lai viņi maksimāli labi mācētu risināt konfliktus, tikt galā ar stresu, sarunāties un sadzirdēt vienam otru. Diemžēl praksē sastopos ar situācijām, kad sievietes vēlme izrunāt emocionālās problēmas atduras pret partnera «nepārspīlē». Un tikai tad, kad tiek runāts par šķiršanos, otrs saprot, ka laikam ir noticis kaut kas nopietns,» stāsta kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa. Viņa piebilst: «Man ļoti simpatizē dažādas preventīvās programmas, piemēram, dūlu un PEP mammu kustība, bērnu emocionālās audzināšanas grupas vecākiem un citas, kas ļauj partneriem izprast pašiem sevi, vienam otru un savus bērnus.»
Ja attiecības ģimenē nav veselīgas, un tās nav iespējams uzlabot, tad arī šķiršanās var būt risinājums. «Šķiršanās var nozīmēt veselīgu izvēli nebūt postošās attiecībās. Tas dod iespēju izveidot citas – laimīgākas attiecības,» uzskata Ābeltiņa.
Tomēr viedokļi šajā jautājumā nav viennozīmīgi, jo ne vienmēr šķiršanās kļūst par cilvēka veiksmes stāstu. Pētījuma rezultāti parāda, ka precēto cilvēku laimes sajūta ir salīdzinoši lielāka (7,18) nekā tiem, kas ir šķīrušies (5,65). Salīdzinot dažādas iedzīvotāju grupas, pētījumā secināts, ka šķīrušies cilvēki ir pat nelaimīgāki par tiem, kas nav bijuši precējušies. Tas skaidrojams ar faktu, ka iedzīvotājiem, kas ir šķīrušies, ir dzīves partnera atbalsta pieredze, tāpēc viņi salīdzinājumā saredz to, kas pēc šķiršanās tiem pietrūkst. Tieši šķīrušies cilvēki visbiežāk (41%) apgalvojuši, ka saņem nepietiekami daudz atbalsta no citiem cilvēkiem.
Ref: 102.000.102.9698