Nupat pēc vienas politiķu apspriedes strauji pieauga aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa izredzes kļūt par Valsts prezidentu. Tomēr pati ideja par to, ka Vējonis varētu vadīt ne tikai kādu ministriju, bet arī valsti, nav jauna. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iekšienē viņa kandidatūru apsprieda kā alternatīvu Valdim Zatleram jau 2010.gadā.
Tomēr toreiz Ventspils mērs Aivars Lembergs savu izvēli izdarīja par labu Andrim Bērziņam. Kopš tā laika Lemberga un Vējoņa attiecības bijušas saspīlētas, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.
Tomēr pēc slepenas sanāksmes šo trešdien Zemkopības ministrijā Lembergs domas mainījis. Uz to bija sanākuši Zaļo un zemnieku savienības partiju bosi, Aivars Lembergs, Augusts Brigmanis, Uldis Sesks un Ingmārs Līdaka no Zaļās partijas, nolemjot, ka nevienam īpašu iebildumu pret Vējoni prezidenta amatā neesot.
Viens pēc otra pie Lemberga, kurš ieradies ātrāk, steidzās pieredzējuši politiķi – Ingmārs Līdaka ar Liepājas partijas bosu Uldi Sesku, Latvijai un Ventspilij Saeimas deputāts Jānis Vucāns, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis un visbeidzot namatēvs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Lai izvairītos no asumiem, Zaļās partijas biedri bija aizlieguši ierasties līdzpriekšsēdētājam Viesturam Sileniekam.
Lembergs uzstājis, ka labākais kandidāts ir Sesks, pret ko asi iebildis Līdaka, sakot, ka Sesks neesot nopietna kandidatūra. Vējonis turpretī ir ministrs ar vislielāko pieredzi valdībā, NATO respektēts politiķis. Kādu brīdi pastrīdējies, galu galā Lembergs esot piekāpies. Līdaka neslēpa uzvaras prieku.
Būs Zaļās partijas valdes sēde un Vējonis tur tiks izvirzīts kā kandidatūra no Zaļās partijas puses. Nu, tas faktiski ir arī signāls, ka būtisku iebildumu pret šo kandidatūru nav, norādījis Līdaka.
Arī Vienotības vadītāja Solvita Āboltiņa pieļauj, ka Vējoņa dēļ varētu atkāpties no pašu kandidāta Arta Pabrika. Tad zaļajiem zemniekiem nebūtu iemesla prasīt sev premjerministra amatu. Ja amatu iegūtu Vienotība, tāds iemesls rastos.
«Mēs esam apsprieduši. Mēs arī esam pat mēģinājuši frakcijā par to runāt, bet katrā ziņā tas gala lēmums nav pieņemts frakcijā. Bet Vienotībā bija pozitīva attieksme pret iespēju par šo jautājumu lemt,» tā Āboltiņa.
Nacionālās apvienības politiķi stingri turas pie Egīla Levita ne tik daudz mugurkaula dēļ, cik tādēļ, ka pagaidām Vējoņa kandidatūrai netic, jo Lemberga atbalsts Vējonim varot arī mainīties.
Reizē ar prezidenta meklējumiem Saeimas kuluāros parādījusies amnestijas ideja, septiņus gadus vecs projekts, ar ko pie tā laika prezidenta Valda Zatlera nāca Latvijas Advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs. Likumprojekta sarakstīšanā, iespējams, esot piedalījies arī bijušais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš.
Amnestijas likumprojekts paredz ne tikai atbrīvot no soda jau notiesātas personas, bet arī izbeigt kriminālprocesus par ekonomiskiem noziegumiem, ja vien cilvēks ir balsojis par neatkarību, saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni vai savādāk izcēlies valsts priekšā. Likuma autori anotācijā taisnojas, ka saimnieciskiem cilvēkiem nebija pieredzes, organizējot biznesu pārejas periodā no sociālisma uz kapitālismu. Tādēļ, iespējams, šie cilvēki pieļāvuši kļūdas, kuras krimināllikums kvalificē kā noziegumus.
Gan toreiz, gan tagad amnestijas likumā būtu ieinteresēti Lembergs un digitālajā lietā apsūdzētie Andrejs Ēķis un Ojārs Rubenis. Tolaik likumu mēģināja virzīt caur prezidentu Valdi Zatleru, kuru oligarhi uzskatīja par savējo.
«Tie, kas nāca, radīja tādu iespaidu, ka viņu ir daudz un ka viņi ir nepatiesi cietuši, bet gan cīnījušies par Latvijas neatkarību. Un, protams, viegli radīt tādu iespaidu, ja nav fakti. Neviens nesauc uzvārdus, nesauc skaitļus. Un, varbūt tas izklausās simpātiski, bet, jo dziļāk es tai problēmā iedziļinājos, jo es īstenībā sapratu, ka tā nav. Ja mēs runājam par Triju Zvaigžņu ordeņa apbalvotajiem, tad tiklīdz kāds tiek notiesāts, viņam ordenis tiek atņemts, tajā pašā, nākošajā dienā. Tur bija ļoti daudz pretrunu. Un tieši tas mani darīja uzmanīgu. Un, otrkārt, arī atbalsts it kā no reliģiskām, it kā no advokātu organizācijām īsti nemaz nebija,» skaidro Zatlers.
Raidījuma rīcībā esošās ziņas liecina, ka amnestija iecerēta uz Latvijas valsts simtgadi 2018.gadā. Ap to laiku, iespējams, būs noslēdzies tiesas process Lembergam.
Ref: 102.000.102.9707
skats blenz ekranos.Diez vai vins tik saldi smaidiis ellee!!!!!