Latvija atbalsta nepieciešamību veikt drošības pārbaudes jau esošajās Eiropas atomelektrostacijās (AES), tāpat ir nepieciešams izvērtēt iesaistītās tehnoloģijas, kā arī nepārtraukti uzlabot drošības sistēmas, kas ļautu maksimizēt šīs enerģijas iegūšanas un izmantošanas drošību, šodien Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes ārkārtas sanāksmē atzina Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.
Kā biznesa portālu Nozare.lv informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Evita Urpena, sanāksmē tika secināts, ka nemieriem Ziemeļāfrikā un Japānas katastrofai ir spēcīga ietekme uz enerģijas resursu cenām pasaules tirgos. ES pietiek naftas un gāzes resursu, taču energoresursu cenu svārstības rada politiskā nestabilitāte. Tāpēc padomes ārkārtas sanāksmē vienlaikus tika nolemts aktīvi turpināt ES sāktās jaunās iniciatīvas, kas vērstas uz energoresursu dažādošanu, energoresursu piegādātāju un piegāžu ceļu diversifikāciju, kā arī energoresursu efektīvāku izmantošanu.
Tā kā Lībija kalpo kā piemērs savstarpējai atkarībai starp ES un trešajām valstīm, Latvijas pārstāvji sēdē uzsvēra ES vienotā enerģētikas tirgu izveides nozīmīgumu ES apgādes drošības un enerģijas avotu dažādošanas kontekstā, kas pamatā saistās ar jaunu starpsavienojumu projektu īstenošanu.
Urpena stāstīja, ka notikumi Ziemeļafrikā un Japānā nav ietekmējuši energoresursu pieejamību un piegādes Latvijā, taču, tāpat kā daudzās citās valstīs, arī Latvijā šo notikumu ietekme pamatā atspoguļojas energoresursu cenās, galvenokārt naftas produktu cenās. Tāpēc padomes ārkārtas sēdē Pūce, paužot Latvijas viedokli, atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas (EK) un Prezidentūras sāktās aktivitātes, lai izvērtētu pēdējos starptautiskos notikumus, īpaši Japānas kodolenerģētikas krīzi, un to ietekmi uz enerģijas tirgiem pasaulē un ES enerģētikas sektoru.
Tāpat Pūce aicināja EK aktīvāk komunicēt un panākt vienošanos ar ES kaimiņvalstīm, ka līdzvērtīgas drošības pārbaudes tiek veiktas arī to teritorijās esošās AES, kā prioritāti izvirzot stacijas, kas ir ES ārējo robežu tuvumā. “Uzmanība jāpievērš augstāko drošības standartu ievērošanai plānotajās AES. Ārpus ES projektiem jānodrošina līdzvērtīgi drošības standarti kā Eiropas AES. Patlaban tiek plānots būvēt vairākas jaunas AES pie ES ārējās robežas – projekti Baltkrievijā, Krievijā, un Turcijā – tāpēc būtu nepieciešams pārbaudīt seismisko un plūdu noturību šajās plānotajās AES,” uzsvēra EM valsts sekretārs.