Ņemot vērā putnu gribas izplatību, lai pasargātu putnkopības nozari, šogad, laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam, plānots noteikt aizliegumu turēt laukā vistas, pīles, zosis un citus mājputnus. Visām saimniecībām, kurās ir mājputni, jārēķinās ar Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) ārpuskārtas pārbaudēm.
2017.gadā putnu turētājiem būs jāpastiprina biodrošība mājputnu novietnēs neatkarīgi no tā, cik liels ir mājputnu ganāmpulks, kā arī pārbaudāmās saimniecības tiks noteiktas izlases veidā, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.
Plānveida pārbaudēs tiks pārbaudīta arī biodrošības prasību izpilde, lai pasargātu savu ganāmpulku no bīstamām infekcijas slimībām, ieskaitot putnu gribu. Tas nozīmē to, ka nedrīkst pieļaut, piemēram, savvaļas putnu fēču un izdalījumu nonākšanu mājputnu barībā, ūdenī, kontaktu ar savvaļas putniem, tāpat nedrīkst dzert no atklātām ūdenstilpnēm – dīķiem, upēm, arī peļķēm, bet jo īpaši tādām ūdenstilpnēm, kurām var piekļūt savvaļas putni, jo tie ir biežākie putnu gripas izplatītāji. Nedrīkst ļaut mājputniem dzert no dīķiem un peļķēm.
PVD uzsver, ka saimniecībā regulāri jāveic grauzēju apkarošanas pasākumi, kā arī nedrīkst pirkt mājputnus un perēšanai paredzētās olas no nezināmiem putnu tirgotājiem. Visaktīvākā tirdzniecība ar mājputniem parasti noris pavasarī, kad novēro arī vislielākos putnu gripas draudus, jo notiek savvaļas putnu migrācija.
Patlaban Zemkopības ministrija (ZM) jau strādā pie grozījumiem noteikumos par biodrošības pasākumiem dzīvnieku turēšanas vietās, kuros paredzēts noteikt gan obligāti ievērojamos biodrošības pasākumus, gan aizliegumu mājputnus turēt ārpus telpām gājputnu migrācijas laikā, kas varētu būt no 1.marta līdz 1.jūnijam.
Kā ziņots, lai iespējami mazinātu bīstamās putnu gripas ievazāšanas risku Latvijā, Zemkopības ministrija aicina līdzdarboties savvaļas putnu vērotājus, medniekus un visu sabiedrību, sniedzot informāciju PVD par neraksturīgām parādībām savvaļas putnu populācijā.
Zemkopības ministrijas majas lapā pieejamā informācija norāda, ka 2016.gada gada 4. novembrī Ungārija ziņoja par pirmo APPG H5N8 uzliesmojumu mājputnu (tītariem) novietnē, pēc tam sekoja uzliesmojumi Ungārijas pīļu un zosu novietnēs, kuras atrodas rajonā ar augstu putnu novietņu blīvumu. Tāpēc Zemkopības ministrija aicina līdzdarboties savvaļas putnu vērotājus, medniekus un visu sabiedrību, sniedzot informāciju PVD par neraksturīgām parādībām savvaļas putnu populācijā.
Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās, tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes (spēja izraisīt saslimšanu).
Slimībai izšķir divas formas – zemi patogēna putnu gripa (ZPPG), kas norit ar vispārīgām saslimšanas pazīmēm, kuras ne vienmēr liecina par saslimšanu ar putnu gripu, un augsti patogēna putnu gripa (APPG), kas putnu audzētājiem rada milzīgus zaudējumus, kas saistīti ar putnu likvidēšanu slimības apkarošanas ietvaros.
Slimības simptomi ZPPG putniem ir šķaudīšana, acu asarošana, iesnas, depresija un dējības pasliktināšanās. APPG – pēkšņa un strauja slimības norise, nespēks, depresija un atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, drudzis, izmainīta gaita, zilgana ādas krāsa un masveida putnu nobeigšanās, informē PVD.
Ar putnu gripu slimo vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt subklīniski – bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem putniem, vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni.
BNN jau iepriekš ziņoja, ka Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5N8 vīruss – lai gan tas konstatēts savvaļas ūdensputniem salīdzinoši netālajās Zviedrijā un Somijā.
Ref: 225.000.102.003